sieviete pārslas piens
Foto: Shutterstock
Iespējams, tu centies ēst veselīgi, tavā ēdienkartē ir daudz salātu un augļu, tu seko līdzi jaunākajiem dietalogu ieteikumiem un centies pēc iespējas biežāk lietot viņu ieteiktos "superproduktus".

Tomēr tev būtu jāzina arī tas, kādā veidā no katra produkta var iegūt visvairāk tavai veselībai un labsajūtai. Daži produkti pat varētu būt lieka naudas tērēšana, ja tos ēd nepareizi. Kurus produktus visbiežāk ēd nepareizi? Uz to atbild www.health.com speciālisti.

Linsēklas

Foto: Shutterstock


Linsēklas ir ļoti veselīgas un nepieciešamas tavam organismam. Tās bagātīgi satur šķiedrvielas, sirdij tik nepieciešamās omega-3 taukskābes, kā arī tās tevi profilaktiski pasargā no vēža slimībām. Katru dienu būtu jāapēd viena ēdamkarote linsēklu. Tās var pievienot brokastu pārslām, putrai, salātiem, biezpienam, sviestmaizēm.

Diemžēl, linsēklas ir Nr.1 produkts, kuru visbiežāk ēd nepareizi. Kas ir nepareizs? Visi šo sīko sēkliņu labumi ir paslēpti zem graudapvalka un cilvēka gremošanas sistēma ar to nespēj tikt galā. Tas nozīmē, ka, ja linsēklas apēd veselas, tu neiegūsti no linsēklām ne nieka. Tās neskartas izceļo cauri tavai gremošanas sistēmai.

Linsēklas pirms ēšanas ir jāsamaļ kafijas dzirnaviņās. Diemžēl, nav ieteicams tās pirkt jau samaltas, jo samaltas linsēklas ļoti ātri zaudē savu vērtību, apmēram 90 dienās. Turklāt šīs 90 dienas samaltās linsēklas ir jāglabā ledusskapī.

Melnā tēja

Foto: Shutterstock


Melnā tēja ir brīnišķīgs, uzmundrinošs dzēriens, bagātīgs antioksidantu avots. Tomēr daudzi ir iecienījuši melno tēju ar pienu. Kas tur ir nepareizs? Ir pierādījies, ka, ja melno tēju dzer ar pienu, tā samazina organisma spēju šķelt taukus. Piena olblatumvielas sasaistās ar tējas lapu katehīnu (uzturviela, kas palīdz aknām šķelt taukus) un organisms to vairs nespēj uzņemt.

Brokoļi

Foto: PantherMedia/Scanpix


Brokoļi ir ļoti vērtīgs dārzenis. Tie ir piesātināti ar vitamīnu C, hlorofīlu, antioksidantiem un antikancerogēniem un, ja vēlies savam organismam visas šīs brīnišķīgās vielas, tad ēd brokoļus svaigus vai tvaicētus. Ja tos vāra vai cep, brokoļi zaudē lielāko daļu savas uzturvērtības.

Zemenes

Foto: LETA


Zemenes ir ne tikai garšīgas ogas, tās ir arī ļoti veselīgas, bagātīgs šķiedrvielu, vitamīna C un antioksidantu avots. Lai no zemenēm iegūt maksimālo labumu, centies tās saglabāt veselas un, ja tās tev jāsagriež, tad dari to īsi pirms ēšanas. Pārgriežot ogas, to vērtīgās vielas skābekļa ietekmē sāk izplēnēt. Saglabājot ogas ziemai, visefektīgākais veids ir ogu saldēšana. Ir pierādīts, ka saldētās vasaras ogās ir vairāk vērtīgo uzturvielu kā nesezonā audzētās zemenēs.

Ķiploks

Foto: Shutterstock


Ķiploki bagātīgi satur alicīnu, kas iznīcina daudzu slimību baktērijas, ir profilaktisks līdzeklis pret ļaundabīgajiem audzējiem. Atšķirībā no vitamīna C alicīns tikai iegūst un kļūst aktīvāks, ja saskaras ar skābekli. Speciālisti iesaka ķiploku pirms ēšanas kādu mirkli paturēt sagrieztā veidā, apmēram 10 minūtes. Pēc tam to var iejaukt mērcēs, salātos vai pievienot citiem ēdieniem.

Pupas un graudi

Foto: PantherMedia/Scanpix


Veseli, nemalti graudi un pupas satur antioksidantu savienojumus - fitātus, kas spēj sev piesaistīt vitamīnus un minerālvielas un traucēt organismam tos uzņemt. Tādēļ graudus, kuriem ir apvalki, un pupas pirms gatavošanas noteikti ir jāmērcē, lai tie atbrīvotos no fitātiem. Tas neattiecas uz graudiem, kuru apvalki ir noslīpēti, piemēram, grūbām vai placinātām auzām.

Jogurts

Foto: Shutterstock


Atverot jogurta paciņu, visbiežāk bezpiedevu jogurtā, var redzēt sūkalas, kas atdalījušās no baltās jogurta masas. Daudzi sūkalas mēdz noliet, tomēr tas ir ļoti nepareizi, jo sūkalas bagātīgi satur olbaltumvielas, vitamīnu B12, kalciju un fosforu. Sūkalas vienkārši vajadzētu ar karoti iemaisīt atpakaļ jogurtā. Būtu jāņem vērā, ka jogurtu pakļaujot termiskajai apstrādei, tas zaudē probiotiskās jeb labās baktērijas, kuras karstumā iet bojā. Tomēr jogurts joprojām saglabā visas pārējās labās īpašības, vitamīnu D ieskaitot.

Tomāti

Foto: Woman's Weekly/REX/Vida Press


Brīnišķīgais vasaras gardums - gatavi, smaržīgi tomāti - tik garšīgi salātos un uz sviestmaizēm. Tomēr, ja tu vēlies no tomātiem uzņemt maksimāli iespējamo likopēnu (tomāta sarkano pigmentu), vielu, kas ir ļoti spēcīgs profilaktiskais līdzeklis pret dažādām vēža formām, sirds un asinvadu slimībām, tad tomāti ir termiski jāapstrādā. Pētījumos ir pierādījies, ka termiskās apstrādes rezultātā, temperatūrai sasniedzot vismaz 90ºC, tomātu antioksidantu koncentrācija palielinās.

Grilēta gaļa

Foto: Shutterstock


Ikvienam garšo grilēta gaļa, tomēr ir jāņem vērā, ka uz atklātas liesmas spēcīgi apdedzinātā gaļas virskārta paaugstina cilvēkam vēža saslimšanas riskus. Turklāt atkarībā no gaļas veida, kuru lieto, ir jāpiedomā pie tā, vai gaļa ir pietiekami caursilusi un ir nekaitīga ēšanai. Gaļas veidiem - cūkgaļai, vistas gaļai - ir jābūt pilnībā termiski apstrādātai. Lielākiem gabaliem speciālisti iesaka izmantot gaļas cepšanas termometru, lai pārbaudītu to iekšējo temperatūru. Lai būtu ērtāk, lieto termometru, kuram uz skalas ir norādīta katra gaļas veida nepieciešamā temperatūra.

Sparģeļi

Foto: Shutterstock


Sparģeļi ir samērā dārgs, sezoniāls un vērtīgs produkts. Tas būtu ļoti neprātīgi, to sagatavot tādā veidā, ka sparģeļi zaudē savu vērtību. Sparģeļiem nav jāvārās bezgalīgi ilgi ūdenī, līdz tie zaudējuši ne tikai uzturvērtību, bet arī savu garšu. Sparģeļus centies tvaicēt vai vokpannā apcept īsu brīdi. Tā tie būs pietiekami mīksti, bet joprojām viegli kraukšķīgi, garšīgi un saglabās tik vērtīgo vitamīnu C. Pēc tvaicēšanas saglabā sparģeļu tvaicējamo ūdeni, jo tas ir bagātinājies ar sparģeļu vitamīniem un minerālvielām. To var pievienot zupai vai mērcei.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!