Tik dažādie augļu un ogu žāvētāji. Kurš piemērotākais mājas apstākļiem?

Mazumtirdzniecības veikalu plauktos plašā izvēlē atrodamas mazās plastmasas augļu un ogu žāvētavas, piemēram, SE2 un SE3 (krievu Veķerok līdzīgi modeļi), kā arī Vinus, Scarlett SC-420, Maxwell MW-3852W un citi. Tie maksā 25–45 eiro. Izmēģinot vairākus, atklājās būtiski trūkumi.

Ražotāja norādītā ietilpība lielākoties ir stipri pārspīlēta (pieciem plauktiņiem 12–13,5 litri). Ja uz 4–5 cm augstiem plastmasas plauktiņiem uzber vairāk nekā spaini ogu, piemēram, mellenes, upenes, jāņogas, tās nav iespējams izžāvēt. Pat pēc 2–3 diennaktīm ogas vai augļi joprojām ir mīksti. Patiesībā vienā reizē var izkaltēt nelielu daudzumu produktu, berot tos vienā kārtā, tāpēc ziemas krājumu sagatavošana aizņem daudz laika.

Žāvēšana notiek ļoti nevienmērīgi – ik pa laikam plaukti jāmaina vietām, jo zemākajā ogas jau gandrīz izžuvušas, bet augšējā tikai mazliet apvītušas.

Mīkstāki augļi pielīp pie plauktiem, kas pēc tam jāmērcē ūdenī, lai varētu nomazgāt.

Plauktam ir samērā lieli caurumi, izžuvušās upenes un mellenes krīt cauri.

Ļoti neefektīvi tiek izmantota elektroenerģija – ventilators silto gaisu, ko uzsilda spirālveida sildelements, pūš uz augšu, un pa lielu caurumu žāvētāja vākā tas nonāk telpā. Varētu pat teikt, ka enerģija vairāk tiek tērēta telpas sildīšanai, nevis ogu žāvēšanai. Profesionālajiem modeļiem siltais gaiss tiek novadīts atpakaļ sildītāja iekšpusē, tāpēc teju ar to pašu elektroenerģijas daudzumu var izžāvēt 2–3 reizes vairāk ogu vai augļu.

Optimāla žāvēšanas temperatūra ir +45..+50 °C, jo tad maksimāli saglabājas ogās un augļos esošie vitamīni un minerālvielas. Ar ražotāja norādītajām stundām, piemēram, bumbieru, plūmju un zemeņu žāvēšanai ir krietni par maz, vai arī tad ievērojami jāpalielina temperatūra. Vajag 2–3 reizes ilgāku laiku, lai šajos dehidratoros izžāvētu sulīgas ogas un augļus.

Latvijā daži meistari paši konstruē žāvētavas, pielāgojot tās pircēja vajadzībām. Konstrukcijas ir vienkāršas, tām ir koka karkass un plaukti. Sietiem jābūt no nerūsējoša tērauda, pretējā gadījumā sieti sāks rūsēt un sulīgus augļus un ogas (zemenes, plūmes, tomātus u.c.) nevarēs žāvēt, jo uz tiem paliks melnas vai rūsas krāsas svītras, kas ir ne tikai neestētiski, bet arī neveselīgi.

Dažiem variantiem plaukta apakšpuse ir no koka un gaiss cirkulē gar malām, bet tērauda sieta plaukti ir efektīvāki. Šīm žāvētavām sānos vai priekšā iebūvēts viens vai vairāki gaisa ventilatori, kas nodrošina žūšanai nepieciešamo gaisa plūsmu. Daži meistari pievieno arī filtrus, lai putekļi nenosēstos uz produktiem. Žāvētavā ir iebūvēts elektriskais sildītājs un dārgākiem modeļiem arī mitruma regulators. Jo labāk aprīkota žāvētava, jo augstāka cena. Tās maksā, sākot no 500 eiro. Žāvēšana šajos dehidratoros ir daudz kvalitatīvāka. Pirmkārt, silto gaisu iespējams novadīt atpakaļ krāsniņā. Otrkārt, lielāka jauda, tāpēc process notiek daudz ātrāk. Plaukti gan jāmaina vietām tāpat kā lētajiem plastmasas risinājumiem, bet pietiek procesa vidū vienreiz samainīt vietām apakšējo un augšējo plauktu. Testējot šādus dehidratorus praksē, jāatzīst, ka no koka ražotajām žāvētavām ir tikai viens mīnuss – jāuzmanās, tās glabājot. Ja sezonas beigās noliek šķūnītī, verandā vai citā telpā, kur ir mitrums, koks ātri sasmok un var pat sapelēt.

Meistari arī savu laiku nokalpojušu veikala vitrīnu mēdz pārvērst par žāvētavu. Tajā var viegli ierīkot daudzus plauktus, apakšā ielikt sildelementu un ventilatoru, augšā – mērierīces. Izmaksas – aptuveni 500 eiro (plaukti no koka un nerūsējoša tērauda siets, sildelements, ventilators un mērierīces) un 200–300 eiro meistaram par darbu. Izmēģinot praksē, jāsaka: žūst ātri un kvalitatīvi, turklāt vienlaikus var izžāvēt 2,5 spaiņus sagrieztu ābolu. Pozitīvi tas, ka žāvētavu var uzglabāt ārā (dārza nojumē, verandā, šķūnī), jo karkass ir no metāla, durvis – no stikla.

Komerciāliem mērķiem ražotāji piedāvā lielas žāvētavas no nerūsējoša tērauda, kas atkarībā no komplektācijas maksā 2000–4000 eiro. Mājsaimniecības vajadzībām var nopirkt pusprofesionālus dehidratorus, kam, salīdzinot ar lētākajām žāvētavām, ir jaudīgi sildelementi, daudz plauktu. Plastmasas ierīces maksā aptuveni 350 eiro, nerūsējoša tērauda ar nopietnu vadības sistēmu – no 750 eiro. Tām ir 600–1000 W jauda, 10–20 plauktu, un vienā reizē var izžāvēt spaini ogu vai augļu. Jāraugās tikai, lai paplātes būtu vismaz 5 cm augstas. Dažiem plastmasas modeļiem tās ir ļoti plānas (3 cm), tāpēc, piemēram, biezākas plūmes vai lielākus augļu gabaliņus būs grūti izžāvēt, arī ietilpība mazāka.

Mīnuss – elektrības patēriņš, tāpēc svarīgi, lai efektīvi darbotos mitruma novadīšanas sistēma un žāvētavas iekšienē būtu pārdomāta gaisa cirkulācija.

Dažiem modeļiem žāvēšanas procesā karstā gaisa plūsma tiek kombinēta ar infrasarkano lampu starojumu, kura spektrs ir nedaudz līdzīgs dabiskajam saules starojumam. Testējot variantu praksē, iepriecināja tas, ka galaproduktam labāk saglabājās krāsa, garša un smarža.