Pareizā garša izglābs jebkuru ēdienu jeb Piecas mērces, kas iekarojušas visu pasauli

Katram ēdiena veidam ir sava vispiemērotākā mērce. Tā var būt gan bieza un krēmīga, gan samērā šķidra, tā var būt maiga un netrāla vai pikanta ar čili asumiņu, vai skābena un atsvaidzinoša.

Vai zināji, ka pasaulē mērču recepšu ir vairāk nekā ēdienu receptes? Bet kādas ir piecas vispazīstamākās receptes, kuras izmanto gandrīz ikvienā pasaules malā?

Vispirms katliņā izkausē sviestu, to sildot uz vidējas uguns. Pēc tam pievieno miltus, ņemot miltus tieši tikpat daudz, cik sviestu. Karsē miltus un tos vienmērīgi maisa. Tā kā mērcei ir jābūt baltai, jāuzmanās, lai miltus neapceptu brūnus.

Pēc tam pievieno pienu – tam noteikti ir jābūt iepriekš uzsildītam. Pienu pakāpeniski iemaisa miltu un sviesta masā, turpinot karsēt un nepārtraukti maisīt, kamēr mērce sabiezē un iegūst vienmērīgu konsistenci.

Mērces biezums ir atkarīgs no piena daudzuma. Šķidrai mērcei uz vienu krūzi piena izmanto vienu ēdamkaroti sviesta un vienu ēdamkaroti miltu. Biezākai – divas ēdamkarotes sviesta un miltu. Bet pavisam biezai mērcei – pat trīs ēdamkarotes sviesta un miltu uz vienu krūzi piena.

Mērcei, protams, pievieno arī sāli un piparus. Tā kā baltā mērce ir pamats daudzām citām mērcēm, piedevas pie mērces var būt ļoti dažādas. Ar Bešamela mērci pasniedz dažādus gaļas ēdienus, vārītus kartupeļus un citus vārītus dārzeņus, to izmanto par pamatu sēņu mērcei un, sajaucot ar sieru, no tās cep siera suflē.

Tomātu mērce, iespējams, ir vispazīstamākā un visplašāk izmantotā no visām mērcēm, jo jebkura mērce, kura taisīta uz tomātu bāzes, ietilpst šajā kategorijā. Līdz ar to mērču variācijas ir bezgalīgas.

Visvienkāršākā tomātu mērce, kuru ir viegli pagatavot, sastāv tikai no trim sastāvdaļām – tomātiem, olīveļļas un sāls. Sasmalcinātus tomātus karsē pannā ar olīveļļu, līdz tie kļūst mīksti, iegūstot biezeņa konsistenci. Beigās pēc garšas pievieno sāli un mērce ir gatava. Bet, ja vēlies aromātiskāku un bagātīgāku tomātu mērci, lasi recepti šeit.

Ja vēlas, tomātiem pirms karsēšanas var novilkt miziņas un iztīrīt sēkliņas. Uzskata, ka sēkliņas piešķir mērcei rūgtumu. Lai mērce būtu šķidrāka, tai var pievienot ūdeni, buljonu vai vīnu.

Tomātu mērci izmanto ne tikai pie kartupeļiem, gaļas un makaroniem, bet to pievieno arī zupām, un tā ir viena no galvenajām sastāvdaļām picai. Tomātu mērce lieliski garšo arī ar zivīm un citām jūras veltēm.

Grūti iedomāties otru mērci, kuru izmantotu gan dažādiem desertiem, gan pikantiem gaļas un zivju ēdieniem. Līdzīgi kā ar tomātu mērci, arī dzērveņu mērcei ir ļoti daudzas un dažādas variācijas.

Ja dzērveņu mērci vāra kā piedevu gaļas ēdienam, tai var pievienot arī ķiplokus un sīpolus, rozmarīnu un timiānu. Garšas dažādošanai mērcei var pievienot kanēli, apelsīnu sulu, apelsīnu miziņu. Dzērveņu mērci bieži aromatizē ar saldu vīnu, piemēram, ar biezo un stipro portvīnu.

Visvienkāršākā dzērveņu mērce sastāv no trīs sastāvdaļām - dzērvenēm, ūdens un cukura. Katliņā ar nelielu ūdens daudzumu uzvāra dzērvenes, tās mirkli karsē, līdz to miziņas sāk sprāgt pušu. Dzērvenes izspiež caur sietiņu un iegūtajai mērcei pēc garšas pievieno cukuru. Šādu mērci var pasniegt gan ar ceptu pīles fileju, gan ar saldējumu.

Ja vēlies krēmīgāku un biezāku mērci, lasi recepti šeit, bet, ja vēlies to pikantāku, pievienojot tai sīpolus, recepti atradīsi šeit.

Kurš gan zaļos salātus nav ēdis ar olīveļļas un etiķa mērci? Tā droši vien ir visvienkāršākā mērce pasaulē, tikai divas sastāvdaļas, ja neņem vērā sāli un piparus. Tomēr šo mērci var attīstīt līdz patiesiem kulinārijas šedevriem, pievienojot visdažādākās garšvielas un garšaugus. Daudzi pat neaizdomāsies, ka arī majonēze ir eļļas un etiķa mērce, kas sakulta ar olas dzeltenumu un sinepēm. Etiķa vietā šajā mērcē bieži izmanto arī citronu sulu.

Pamatattiecības eļļas un etiķa mērcei ir trīs daļas eļļas un viena daļa etiķa. Jo etiķis maigāks un kvalitatīvāks, jo eļļas proporcija var būt mazāka. Vēl līdz salnām pasteidzies izmantot pēdējās rudens avenes un pagatavot gardo aveņu balzamiko mērci, recepti lasi šeit. Bet varbūt vēlies sakult ķiploku majonēzi? Dievīga!

Lai arī izdalīt maltās gaļas mērci atsevišķi ir nedaudz pret noteikumiem, tomēr tās popularitāte un daudzās variācijas liek šo mērci izcelt atsevišķi. Būtu tikai jāpiebilst, ka maltās gaļas mērci varētu iedalīt gan Bešamela mērces grupā, gan tomātu mērces grupā, atkarībā no tā, vai tās pamatā ir baltā mērce vai tomāti.

Slavenākā pasaulē noteikti ir itāļu Boloņas mērce, kuru izmanto ne tikai kā atsevišķu mērci, bet to pilda lazanjas kārtojumos. Maltās gaļas mērces tieši ar to ir tik jaukas, ka tās var pasniegt kā mērces dažādiem dārzeņiem un biezputrām, kā arī tās var izmantot sacepumu cepšanai. Vēlies pagatavot slaveno Boloņas mērci? Lūk, recepte. Un vēl viena. Labu apetīti!