Par ungāru virtuvi, šķiet, katram varētu būt viedoklis, bet, vai tas būtu pamatots un pareizs? Ja gatavo ungāru šefpavārs, tad pavisam noteikti, tieši tāpēc, ungāru dienu programmu uzsākot, šonedēļ Rīgā norisinājās izcila šefpavāra meistarklase, kurā bija iespēja nošpikot, kādu ēst gatavošanas knifiņu, nobaudīt ungāru virtuves tradicionālās garšas un iepazīt šo virtuves kulināriju no patiesās sejas puses.
Pirms sanākušie ungāru virtuves pazinēji un tās apguvēji ķeras pie ēdienu gatavošanas un meistarklases vērošanas, diskutējam par to, kādi katram ir priekšstati un varbūt pat pieredze ar šo virtuvi. Visbiežāk diskusijā izskan vārds ''gulaša zupa'', kas noteikti ir viena no šīs tautas kulinārajām vērtībām, un, kā zināms, tad šī zupa katrā Ungārijas reģionā ir pat atšķirīga un ir neiespējami izstāstīt vienu pareizo recepti. Ārpus gulaša zupas visiem ir radies priekšstats, ka ungāri izvēlas pamatīgus, sātīgus un treknus ēdienus, un nevarētu teikt, ka tā nav patiesība, jo eļļas vietā teju visi izmanto taukus (izrādās, ka eļļa izmantota bada laikos, tāpēc iedzīvotājiem ir pat nelāgas asociācijas ar šo produktu), gaļa ir neatņemama maltītes sastāvdaļa, un pusdienu tradīcijās ungāriem ir kas kopīgs ar latviešiem – arī viņi pusdienās ēd pamatīgi, izvēloties gan zupu, gan pamatēdienu un saldo.
Kamēr ungāru šefpavārs Lāslo Ruprehta jau priekšzīmīgi sāk gatavot pirmos ēdienus, tikmēr tiekam iepazīstināti ar ungāru virtuves tradīcijām. Viena no neatņemamajām garšvielām, kas tiek pievienota teju pie katra ēdiena, ir sarkanās paprikas pulveris. Tas kļuvis par visungāriskāko no visām citām garšvielām, līdzinās čili, taču garšo maigāk, kaut gan ir arī asās paprikas šķirnes. Arī mūsu meistarklasē neiztikt bez šīs garšvielas, tā pievienota gan kazas sieram, gan zivju zupai, tāpēc varam novērtēt tās saskaņotību dažādos ēdienos. Kas attiecas uz ungāru virtuves garšvielām, tad neiztrūkstoša sastāvdaļa ir arī garšaugi – timiāns, rozmarīns, majorāns, estragons, pētersīļi un citi garšu papildinoši zaļumi.