Dzērienu darīšanā patiešām ir kaut kas maģisks - noliekot uz galda visas sastāvdaļas, vai tās būtu tējas lapiņas, vīnogu ķekars, apiņu un graudu sauja, nekas neliecina, ka gala iznākums būs aromātisks, smaržīgs dzēriens. Franču vīnu un konjaku darīšana šai kontekstā patiešām izskatās pēc burvestības - kā no vīnogām var iegūt dzērienu ar tik dažādām aromātu niansēm: eksotiski augļi, vaniļa, ķirši, kafija, šokolāde, pat tabaka, āda un pipari!
Konjaks ir viens no tiem dzērieniem, ar ko saistās ļoti spēcīgi stereotipi. Padomju telpā augušajiem tas ir Kaukāza produkts, par franču konjakiem tolaik vien sapņot varēja. No filmām un lielākoties grāmatām konjakam veidojās konkrēts "pavadošais" tēls - apaļīga konjaka glāze vīrieša rokā aristokrātiskā atmosfērā. Taču izrādās, ka tieši no šī imidža konjaku ražotāji mūsdienu dinamiskajā, atvērtajā un ātrajā laikmetā vēlas atbrīvoties. Par to atsevišķos vīna un konjaka "namos" atbild īpaši cilvēki - vēstnieki, kuru darbs ir nevis pārliecināt veikalus un tirgotājus, bet gan pastāstīt klientiem par attiecīgo dzērienu, tā vēsturi un iespējām. Visbiežāk šie ļaudis ir ar augstāko izglītību vīna zinātnēs un parasti ļoti harizmātiski, spējīgi aizraut un ieintriģēt. Tāds ir arī viens no "Hennessy" konjaka nama jeb "maison" pasaules vēstniekiem Fabjens Levjū (Fabien Levieux), ar kuru portālam "Delfi" bija ekskluzīva iespēja aprunāties pirms "Hennessy" 250. gadskārtas atzīmēšanas Rīgā.
"Interese par dzērieniem man, var teikt, ir asinīs. Manā gadījumā tas gan nav paaudžu mantojums, kā, piemēram, "Hennessy" mūsu "master blender", kuri jau septītajā paaudzē nodarbojas ar konjaka blendēšanu," portālam "Delfi" par savu ceļu uz šo posteni un amatu stāsta Levjū kungs. "Man vienmēr ir interesējusi franču gastronomija, vīni un stiprie dzērieni. Kopš sasniedzu "legālo" 15 gadu vecumu, kad var sākt nevis iegādāties alkoholu, bet degustēt, lai saprastu garšas un smaržas nianses, esmu to pētījis. Mūsu ģimeni ļoti interesē vīns, ēdieni. Žēl, ka tagad pasaule kļūst globāla, atvērta, un mēs sākam zaudēt savas franču saknes, arī gastronomiskās. Mans tēvs negribēja padoties šai tendencei un iemācīja man un brālim saprast vīnu, tā saderību ar ēdienu un franču garšas."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
