Kā otrdien grāmatas prezentācijā stāstīja idejas autore, tad pirmās grāmatas izdošana pierādīja, ka kulinārā mantojuma saglabāšana sabiedrībai ir svarīga, un sen aizmirstās, bet tik ļoti vērtīgās receptes ir jāapkopo, un tieši tas pamudinājis turpināt iesākto ceļu un apkopot vēl 12 stāstus par Latvijas tradicionālajām garšām, un notikumiem, kas piedzīvoti un ietekmējuši tradicionālo virtuvi, kā arī pašu galveno – receptes. Grāmatas otrā un noslēdzošā daļa vēlreiz un vēlreiz atgādina par klasiskajām un varbūt daudziem piemirstajām reģionu receptēm, sākot no medus kūkas, buberta, kupātiem, kāpostu tīteņiem, asinsdesas, skābu kāpostu zupas, un beidzot ar kūpinātām zivīm, kartupeļu klimpām un plātsmaizēm. Vieniem bērnības garša, citiem kaut kas pavisam jauns un nepieredzēts, taču tas viss mums, latviešiem, ļoti tuvs.
Grāmatas atklāšanas svētkos galveno lomu spēlēja paši grāmatas varoņi – 12 omes un opji, kas drosmīgi piedalījušies projekta tapšanā un neskopojušies nedz ar receptēm, nedz arī stāstiem, virtuves padomiem un pārdomām, kas apkopotas grāmatas lappusēs. Kā pasākumā atklāja kāda ome, tad esot vēl daudz un dikti receptes, kas prātā palikušas kā vērtīgas un ievērības cienīgas, ar to mudinot projektu turpināt. Neviltots prieks un gandarījums par savu artavu grāmatas tapšanā bija novērojams katra dalībnieka sejā, un, lai arī bijis grūti pārvarēt kautrīgumu un prasmju atrādīšanu kameras priekšā, ne viens vien atzina – ikdienas steigā tomēr nedrīkst aizmirst par latviskām vērtībām, tai skaitā latviskām garšām.