Paradumiem pa pēdām: kā vakariņo dažādu pasaules valstu iedzīvotāji

Francūžiem vakariņas ir svētki, austrālieši tām pieiet izsmalcināti, bet slavenie itāļi ikdienā vakariņo vienkārši, jo būtiskākā maltīte ir pusdienas. Lūk, ieskats dažādu valstu vakariņotāju īpatnībās!

Francūžiem vakariņas ir svētki un lēni izbaudīts process, kurā jābauda vairāki ēdieni un labs vīns. Vakariņas tiek ēstas diezgan vēlu, ap pulksten septiņiem vai astoņiem vakarā, tāpēc bieži vien restorāni Francijā vakariņu ēdienkarti piedāvā vien ap astoņiem. Vakariņas sākas ar aperitīvu – vieglu alkoholisku dzērienu, kas rosinātu apetīti, un nelielām uzkodām. Ierasta kombinācija ir dzirkstošais vīns un rieksti, olīvas, krekeri. Vakariņas oficiāli sākas brīdī, kad tiek pasniegta uzkoda jeb pirmais ēdiens – franči izvēlas tādu pirmo ēdienu, kas noteiks vakariņu noskaņu, tāpēc tas var būt karpačo, franču sīpolu zupa, siera suflē vai buljona zupa, norāda "Udemy.com".

Kad pirmais ēdiens paēsts, laiks pamatēdienam. Pamatēdienā parasti tiek pasniegta gaļa vai zivis, kam klāt pasniegti rīsi, salāti, pasta vai kāda cita piedeva. Klasiska franču vakariņu maltīte ir pīles confit, liellopa steiks ar piedevām vai jūras velšu ēdieni. Vakariņu noslēgumā tiek pasniegts deserts vai siera plate. Siera plate vienmēr sastāvēs no franču sieriem, bagetes gabaliņiem, augļiem un riekstiem. Pēc siera plates tiek pasniegts viegls deserts, kura funkcija ir noslēgt maltīti viegli, nevis likt ēdājam pārēsties. Franči kā desertu bieži pasniedz šokolādes musu, trauslas mīklas tartes ar olu krēmu vai kādu smalkmaizīti, piemēram, eklēru.

Lietas, kas jāievēro, ja ēd vakariņas Francijā: ja maltītē ir svaigās salātlapas, tās nekādā gadījumā negriež sīkāk ar nazi, norāda "Pregelamerica.com". Salātlapas aizloka un uzdur uz dakšiņas. Tāpat, abām rokām vienmēr jābūt uz galda, citādi viesību rīkotāji padomās, ka vakariņas ir garlaicīgas, ka ēdājs ar otru roku rotaļājas zem galda vai uzbāžas blakussēdētājiem.

Lielbritānijas iedzīvotāju vakariņošanas tradīcijas lielā mērā ietekmē tas, kurā reģionā tie dzīvo, taču kopīgas iezīmes ir gan angļiem, gan skotiem, gan velsiešiem. Briti mīl labi un kārtīgi paēst vakariņās, tāpēc pasniedz sātīgu maltīti, vēsta "Essentially-england.com". Svētdienās tas vienmēr būs liels cepetis. Taču aizņemtākajās darbadienās iecienīts ir gana pīrāgs (Shepherd's pie), pīrāgs ar zivi, sautējumi ar cūkgaļu vai liellopa gaļu, kā arī jēra gaļu.

Vakariņās iecienīta ir arī kraukšķīgā mīklā apcepta mencas fileja, ko pasniedz ar kartupeļu salmiņiem. Tāpat uz šķīvja bieži vien var manīt zaļos zirnīšus ar treknu buljona mērci.

Interesants fakts: Lielbritānijā jau kopš 19. gadsimta ir pieņemts banānus ēst ar dakšiņu un nazīti. Tas joprojām tiek uzskatīts par eksotisku augli, līdz ar to pieklājīgās vakariņās neredzēt, ka banāni tiek ēsti no rokām.

Tāpat kā daudzās citās tautās, arī vāciešiem vakariņas ir svarīgākā dienas maltīte, kad kopā sanāk visa ģimene. Vācieši vakariņas sauc par "vakara maizi" jeb "Abendbrot", kad tradicionāli tiek pasniegta pilngraudu maize, dažādu gaļas izstrādājumu šķēlītes, desiņas, siers un silts vai auksts dzēriens.

Bez vakara maizītēm tiek ēsta arī cūkgaļa, liellopa gaļa un dažādi sacepumi un zupas. Tāpat, vāciešiem ļoti patīk piedevas – nūdeles, kartupeļi, pelmenīši, dārzeņi, kāposti. Klasisks variants ir skābēti kāposti, desiņas un kartupeļu biezenis. Interesanti, ka vācieši kartupeļus visbiežāk gatavo biezenī. Kā norāda "Pregelamerica.com", griezt vārītus kartupeļus ar nazi konservatīvu vāciešu vidū ir nepieklājīgi, bet pie kartupeļa biezeņa šķīvī ir vairāk vietas mērcei.

Spriežot pēc slavenā austrāliešu kulinārijas šova "My Kitchen Rules", teju katra austrāliešu ģimene ir kaislīgi kulināri un virtuves pazinēji. Austrālijā vakariņas tradicionāli tiek ēstas ap pulksten sešiem vakarā, tāpat kā pie mums, ar ierastiem galda piederumiem – dakšiņu un nazi. Tāpat kā daudzu citu kultūru virtuvēs, arī Austrālijā vakariņu galvenais elements būs gaļa vai jūras veltes.

Neparastākais gan ir tas, ka bez jēra gaļas un garnelēm, austrālieši nereti mēdz pagatavot arī ķenguru vai krokodilu gaļu. Gaļai un jūras veltēm klāt tiek pasniegti dārzeņi vai svaigie salāti. Vakariņās mēdz pasniegt arī desertu – kādu vienkāršu krēma vai augļu tarti vai olu krēmu. Īpašās reizēs iecienīta ir arī kūka Pavlova, kuras "īpašumtiesības" nevar izšķirt, jo gan austrālieši, gan Jaunzēlandes iedzīvotāji uzskata, ka tas ir viņu izgudrojums.

Zviedri uzskata vakariņas par dienas spēcinošāko maltīti, kurā jāpaēd kārtīgi un ar baudu. Zviedri pieturas pie klasiskām vērtībām, tāpēc vakariņu ēdienos bieži var manīt kartupeļus, maltās gaļas bumbiņas un zivis. Maltās gaļas bumbiņas ieņem īpašu vietu un teju katrs zviedrs prot tās pagatavot – ar mērci, brūkleņu ievārījumu vai tāpat, rakstīts "Sweden.se" kulinārijas sadaļā.

Zviedri vakariņas ēd ap pulksten sešiem vai septiņiem, kad sāk tumst. Vasaras sezonā īpaši iecienīta maltīte ir jaunie kartupeļi ar skābo krējumu un marinētas siļķes gabaliņiem. Zviedri ēd arī zirņu zupas, bet vēžu sezonā tie tiek vārīti uz nebēdu. Tāpat iecienītas ir dažādu gaļu desiņas ar kartupeļu biezeņiem un skābētiem kāpostiem.

Karstasinīgais pretstats eiropiešiem ir saulainā Meksika, kur vakariņas ir nevis brangākā ēdienreize, bet gan vieglākā. Meksikāņi vakariņas ēd vēlu, ap astoņiem vai deviņiem vakarā, vēsta portāls "Delish.com".

Ko meksikāņi ēd vakariņās? Vieglu zupu, kurā ir kukurūza un dārzeņi ar mazliet čili garšvielām. Bet, ja ir luste, meksikāņi vakariņās pagatavos arī tako ligzdiņas, kas sapildītas ar salātlapām, mazliet vistas filejas, pupiņām, kukurūzu, papriku un mērci.

Vakariņas krieviem ir otra nozīmīgākā maltīte dienā uzreiz pēc pusdienām. Visa ģimene nosēžas pie vakariņu galda ap septiņiem vakarā, kad visi pārradušies no darba un skolas. Krievu vakariņu paradumi stipri līdzinās latviešu vakariņām, jo esam no tās ietekmējušies vēsturisko notikumu dēļ. Vakariņās tiek ēsts viens pamatēdiens, pirms tā, ja ir vēlēšanās, pasniedz kādu uzkodu. Klasiski vakariņās tiek ēstas kotletes, pelmeņi, dažādas zupas, piemēram, soļanka vai borščs. Bet, kad kārtīgi paēsts, tiek dzerta salda tēja ar cukuru vai ievārījumu.

Līdzīgi kā Meksikā, arī Indijā vakariņas nebūt nav svarīgākā dienas maltīte. Tās tiek ēstas samērā vēlu, neilgi pirms gulētiešanas. Piemēram, pēcpusdienas launagu indieši ietur ap pieciem vakarā, tāpēc vakariņas tiek ēstas vien ap deviņiem.

Tradicionāli vakariņās tiek ēsti veģetāri ēdieni, piemēram, tvaicēti dārzeņi, svaigi gurķi, bet visam klāt tiek pasniegti arī rīsi. Pēc vakariņām parasti notiek arī tējas dzeršana ģimenes lokā. Pirms gulētiešanas tiek dzerta tase silta piena, kam pievienots cukurs un mazliet kardamons.

Itāļu kultūrai ēdiens ir ļoti nozīmīga daļa, jo itāļi augstā cieņā vērtē tradīcijas un kopā sanākšanu. Lai gan svarīgākā maltīte ir pusdienas, arī vakariņām ir liela nozīme, jo tas ir laiks, kad kopā sanāk ģimene un draugi. Itāļi vakariņas ēd ap astoņiem vakarā, līdz ar to maltīte ir nedaudz vieglāka, kā tas, kas tiek ēst pusdienās, norādīts "Fromtheitaliankitchen.com".

Vakariņās tiek ēsti viegli salāti vai pica, kas ir visai ērta maltīte, jo katram tiek pa gabaliņam. Iecienītas ir arī vieglas zupas, piemēram, minestrone vai buljons. Ja ir pārpalikumi no bagātīgajām pusdienām, itāļi mēdz izmantot tos un vienkārši apēst vakariņu laikā. Tomēr, ja vakariņas ir oficiālas vai smalkākā kompānijā, tiek pasniegti pat pieci ēdieni – uzkoda, pasta, otrais ēdiens (vistas gaļa, zivis), dārzeņu šķīvis un saldais ēdiens.