Tā diena ir klāt – olu kaujas, ripināšanas, šūpošanās un bagātīgas svētku maltītes. Lieldienas ir atskrējušas nemanot, kas nozīmē tikai vienu – kopā sanākšanu ar tuvākajiem un mīļākajiem. Ierasts, ka mēs uz galda liekam dažādas kūkas, pīrādziņus un citus gardumus, taču ko garšīgu Lieldienās bauda citur pasaulē?
Izrādās, daudzām valstīm ir savas kopīgās tradīcijas un dažas, kas ir pavisam atšķirīgas. Vai zināji, ka daudzviet uz galda noteikti jābūt jēra gaļai? Bet citviet krāsotās olas tiek ieceptas pat saldā maizē? Uzzini, ko interesantu liek galdā Grieķijā, Lielbritānijā un citās valstīs!
Priecīgas Lieldienas!
Pasha un kuličs Krievijā
Tā kā ģeogrāfiski Krievija ir visai tuvu, tad arī mums ir labi pazīstama kulinārā tradīcija Lieldienās gatavot tieši pashu. Biezpiena, olu, saldā krējuma, žāvētu augļu, sukāžu un riekstu desertu gatavo vismaz dienu ātrāk pirms Lieldienām, lai tā būtu laicīgi gatava. Uz pashas bieži vien redzams rotājums "XB", kas apzīmē "Kristus augšāmcelšanos". Jānorāda, ka pashu atrast arī baltkrievu, poļu un citu tautu virtuvēs, ne tikai krievu.
Bez Krievijas pasha tiek pasniegta arī daudzās citās valstīs, kur joprojām ir aktuāla pareizticība. Vēl viens ēdiens, kas tiek īpaši gatavots Lieldienām – kuličs. Salda, kēksam līdzīga kūka ar pūdercukura garnējumu. Kuliču gatavo stāva cilindra formā un virspusi rotā ar apelsīna, mandeļu un rozīņu gabaliņiem. Mūsdienīgākās versijās virs pūdercukura glazūras gan ir redzamas košas cukura lodītes.
Pīta maize ar olām Grieķijā
Viena no interesantākajām Lieldienu tradīcijām atrodama Grieķijā. Grieķi Lieldienās gatavo īpašu apaļo pīto maizi, kurā ieceptas cieti novārītas un krāsotas Lieldienu olas. Saldo maizi jeb tsoureki pasniedz ar tajā ieceptajām olām – bieži vien sarkanām, jo tās simbolizē Jēzus Kristus asinis.
Bez pītās maizes grieķi galdā ceļ arī Lieldienu cepumus koullourakia, kas gatavoti no apelsīnu sulas un apkaisīti ar sezama sēkliņām. Starp tradicionālajiem ēdieniem galdā tiek likti arī ēdieni, kuru sastāvā ir rieksti un medus, piemēram, baklava – daudzās filo mīklas kārtas tajā simbolizē Kristus dzīves gadus. Grieķi Lieldienās ēd ne tikai saldumus – tiek gatavota arī jēra gaļa, kā cepetis vai pievienota zupā.
Krusta maizītes Lielbritānijā
Karstās un smaržīgās krusta maizītes tradicionāli tiek pasniegtas Lielajā piektdienā, tomēr arī pašās Lieldienās tām tiek izbrīvēta vieta uz svētku galda. Maizītes simbolizē gavēņa beigas. Maizīšu virsū ieceptais krusts simbolizē Kristus sišanu krustā. To sastāvā ir izteiksmīgās garšvielas, kas atgādina Ziemassvētku kūkas – kanēlis, muskatrieksts un kardamons.
Bez krusta maizītēm Lielbritānijā par tradīciju ir kļuvusi arī kāda cita deserta gatavošana – Simnela kūka. Arī tā simbolizē gavēņa beigas, tāpēc tajā ieceptas visas tās sastāvdaļas, kas gavēņa laikā bijušas liegtas. Piemēram, augļi, garšvielas, marcipāns.
Itālija – ēd, ko vēlies
Lieldienu svētdiena itāļiem nozīme bagātīgas brokastis ar visu, ko vien sirds kāro. Tradicionāli Lieldienas tiek sāktas ar pildītu šokolādes olu, kurā ir pārsteigums – tā simbolizē pavasara atdzimšanu un Kristus augšāmcelšanos. Lieldienu olas Lieldienu rītā ver vaļā ne vien bērni, bet arī pieaugušie, lai redzētu, kas viņus sagaida. Brokastīs bez saldajām olām iecienīta maltīte ir arī fritatta – olu un dārzeņu sacepums, kas līdzīgs omletei.
Līdzīgi kā Grieķijā, arī itāļi Lieldienās pasniedz jēra gaļu un, protams, olas. Abi šie produkti tiek pasniegti kā individuālas maltītes, kurās jēra gaļa vai olas ir galvenā sastāvdaļa, vai arī tādos ēdienos, kur produkti sajaucas ar citiem. Lieldienās tiek pasniegta arī Colomba di Pasqua kūka, kas ir ļoti līdzīga Ziemassvētku maizei panetonei. Lieldienās šo desertu cep tā, lai tas izskatītos pēc dūjas, kas gatava lidojumam.
Vācija – olu maltītes un kūkas
Neatņemama vāciešu Lieldienu svētku galda sastāvdaļa, protams, ir krāsotās olas. Taču tās tiek bagātīgi notiesātas arī brokastīs. Piemēram, tiek gatavotas ne vien omletes, bet arī pildītās olas, kurām asumam tiek pievienots karijs vai čili pipari. Bez olām galdā tiek liktas arī smalkmaizītes, pīrādziņi, maize, ievārījums, siers un desa. Interesanti, ka viena no saldajām kūkām, kuru nereti pasniedz tieši Lieldienās, ir burkānu.
Bet Otrās Lieldienas ir diena, ko pavadīt ģimenes lokā. Pēc olu medībām, ģimene sapulcējas ap svētku pusdienu galdu un bauda Lieldienu jēra cepeti, sautējumu vai kādu citu ēdienu ar šo produktu.
Raksta tapšanā izmantota informācija no Whats4eats.com, Divinedinnerparty.com, Academiabarilla.com, Eatingitaly.com, Germanfoodguide.com, Popsugar.com, Telegraph.co.uk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
