10 vācu virtuves ēdieni, ko vērts pagaršot kaut reizi dzīvē  (1)

Ielūkojies Tasty.lv veidotajā sarakstā – kuru ēdienu tu esi gatavojis? Bet kuru labprāt nobaudītu pats, dodoties ceļojumā uz Vāciju? Lūk, 10 gardi un ievērības cienīgi vācu nacionālās virtuves ēdieni, kas ir tikai neliela daļa no visa, ko vērts iepazīt!

Tradicionālais gaļas ēdiens, kas ieguvis bijušās Prūsijas pilsētas Kēnigsbergas (tagad Kaļiņingrada) vārdu, joprojām ir populārs ēdiens Vācijā. Kēnigsbergas klopši (Königsberger Klopse) tiek gatavoti no teļa maltās gaļas, liellopa vai cūkgaļas maltās gaļas. Klopšus jeb gaļas bumbiņas gatavo no gaļas, kam pievienoti sīpoli, ola, rīvmaizes un garšvielām. Tradicionālajā receptē klopšu sastāvā ir arī anšovi.

Klopšus rūpīgi novāra sālsūdenī, no kura pēc tam iegūst buljonu. No pāri palikušā buljona pēc tam pagatavo balto miltu mērci, ko pasniedz kopā ar klopšiem. Bet izteiktās garšas noslēpums ir kaperi. Slavenos klopšus pasniedz ar mīksti novārītiem kartupeļiem.

Ja reiz sanācis būt Berlīnē, no tās nedrīkst aizbraukt nepagaršojot tik ļoti populārās karija desiņas (Currywurst). Tās ir tik iecienītas, ka šim tradicionālajam ēdienam pat ir veltīts muzejs. Šo ātro uzkodu 1949. gadā radīja Herta Hūvere, kura no britu karavīriem bija ieguvusi kečupu un karija pulveri. Viņa mērci un garšvielas pārlēja pār ceptu cūkgaļas desiņu un gardā maltīte bija dzimusi.

Cūkgaļas desiņa ar kečupu un kariju joprojām ir ļoti iecienīts ielu ēdiens. To tirgo no ratiņiem, desiņu pasniedzot papīra šķīvī, sagrieztu gabaliņos, pārlietu ar kečupu un pārkaisītu ar kariju. Reizēm uz šķīvja tiek uzlikti arī kartupeļu salmiņi. Karija desiņas ir tik populāras, ka tām veltīta pat dziesma, bet jaunajiem Berlīnes pilsētas mēra kandidātiem ir tradīcija nofotografēties pie šīs uzkodas tirgotāju stenda.

Viens no desertiem, kas ir ne tikai garšīgs, bet arī ar interesantu nosaukumu. Bienenstich kūka burtiskā nozīmē tiek saukta par "bites dzēlienu". Par bitēm kūkā atgādina medus un mandeļu virskārta, kas klāj gaisīgo biskvītu, starp kura daļām ieklāts salds vaniļas putukrējuma krēms. Kūka tradicionāli nākusi no Bavārijas un tiek gatavota jau kopš 15. gadsimta.

Šķiet, interesantāka par pašu kūku ir leģenda, kā tā ieguvusi savu nosaukumu. Kūka ieguvusi bites dzēliena vārdu, jo tā tikusi gatavota pēc tam, kad vācu beķeri atvairījuši no sprosta izbēgušas bites, kas viņus taranējušas.

Bavāriešu desiņas (Weisswurst), dēvētas arī par baltajām desiņām, ir vēl viens vācu nacionālās virtuves lepnums, kas jānobauda kaut reizi mūžā. Baltās desiņas parasti pasniedz ar saldām sinepēm un mīkstajiem kliņģerīšiem starp brokastīm un pusdienām. Desiņas pašas tiek gatavotas no teļa gaļas un cūkas bekona, gaļai pievienojot pētersīļus, citronu, sīpolus, ingveru, kardamonu un citas sastāvdaļas.

Gaišās desiņas izvāra un uz galda liek terīnē ar visu karsto ūdeni, kurā tās pagatavotas. Tā kā desu pagatavošanā netiek izmantoti konservanti un sastāvdaļas nav termiski apstrādātas, tradicionāli baltās desiņas katru dienu tiek gatavotas svaigas. Agrāk, kad ledusskapji nav bijuši pieejami, desiņas centās izvārīt un apēst līdz pēcpusdienai, lai tās nesabojātos.

Nelielās klimpiņas ir plaši izplatīts ēdiens ne vien Vācijā, bet arī citās Eiropas valstīs. Paši vācieši šo maltīti saista ar valsts dienvidu reģionu, kā arī sauc par vēsturiskā reģiona Švābijas specialitāti. Nelielās klimpiņas pieminētas dažādos rakstos vien 18. gadsimta sākumā, tomēr tiek lēsts, ka šī maltīte bijusi zināma jau krietni vien agrāk.

Klimpiņas tiek gatavotas no vienkāršas olu, miltu un ūdens mīklas, kam pievienots sāls un citas sastāvdaļas, atkarībā no tā, vai maltīte iecerēta sāļa vai salda. Viens no populārākajiem variantiem ir siera klimpiņas. Nelielās klimpas tiek gatavotas, ļaujot mīklai pilēt verdošā ūdenī caur sietu ar lieliem caurumiem. Vācijā šis ēdiens ir populārs aizvien un tiek lēsts, ka ik gadu cilvēki apēd vairākus desmitus tonnu nelielo klimpiņu.

Līdzīgu recepti vari atrast arī Tasty.lv krājumos – šajā receptē tās pagatavotas saldā variantā ar piparkūkām.

Viens no Lejassaksijas (Vācijas federālā zeme) reģiona populārākajiem ēdieniem ir gaišie sparģeļi, kas kā delikatese tiek baudīti ar Holandes mērci un vārītiem kartupeļiem. Šo maltīti var nobaudīt arī Brēmenē. Vārītus sparģeļus it īpaši ēd vēlā pavasarī, kad to sezona ir plaukumā.

Sparģeļu sezonas trakumā, daudzos restorānos tiek izstrādātas īpašas ēdienkartes un teju katrs tajā iekļautais ēdiens ir ar sparģeļiem. Mēļo, ka katram īstenam vācietim mājās esot jābūt īpašam sparģeļu vārīšanas katliņam.

Īpaša vieta katra vācieša sirdī ir sātīgajai un ļoti gardajai gaļas ruletei jeb Rouladen. Ruleti gatavo no plānas liellopa filejas un tajā sapilda marinētus gurķus, bekonu, sinepes un sīpolus. Ruleti cieši notin un sasien. Tad apbrūnina uz pannas, līdz gaļa ir gatava un mīksta. Reizēm to sutina lielā katlā un tad rezultāts ir īpaši gards, jo gaļa ir tik mīksta, ka kūst mutē.

Gaļas ruletes parasti gatavo vakariņās un pasniedz ar sarkanvīna mērci, kartupeļu klimpām vai biezputru un citām piedevām. Reizēm kartupeļu vietā uz šķīvja pie nelielajām ruletēm tiek likti arī skābēti kāposti vai nelielās klimpiņas "spatzle".

Izrādās, latviešiem tik labi pazīstamais ogu ķīselis nācis no Vācijas. Vācieši ir visai iecienījuši dažādus ķīseļus un viens no populārākajiem ir tieši sārto ogu ķīselis jeb "Rote Grütze". Īpaši populārs ķīselis ir Vācijas dienvidos, kur to gatavo no dzērvenēm, kazenēm, ķiršiem un jāņogām. Tāpat kā pie mums, vācieši ķīseli gatavo ar kartupeļu cieti, lai tas būtu biezs.

Želejveidīgo saldo ēdienu vāra katliņā ar nedaudz ūdens, līdz ogas mīkstas un izjukušas, un pēc tam sabiezina ar cieti. Gatavo ķīseli pasniedz ar putukrējumu, vaniļas mērci vai pienu. Tomēr, lai saprastu, kas vāciešu gatavotajā variantā atšķiras no tā, kā to gatavojam mēs, ir vērts uzmeklēt kādu vietu šajā zemē, kur to pasniedz, un nogaršot.

Tas nebūtu Vācijas nacionālas virtuves ēdienu tops, ja tajā netiktu iekļauti ar ievārījumu pildītie virtuļi jeb berlīneri. Paši Berlīnes iedzīvotāji gan tos nesauc par berlīneriem, lai nejauktu prātus, bet vienkārši dēvē pildītos virtuļus par "Pfannkuchen". Berlīneri tiek gatavoti no ļoti gaisīgas rauga mīklas, kurā ir daudz olu, piens un milti. Eļļā novārītie virtuļi pēc tam tiek pildīti ar ievārījumu un apkaisīti ar pūdercukuru.

Berlīnerus pasniedz gan tāpat, gan ar putukrējuma kārtu. Tad pufīgie virtuļi tiek iegriezti un griezuma vietā iespiests putukrējums. Šī ir viena no tām maltītēm, kas kļuvusi tik populāra pasaulē, ka sastopamas simtiem dažādu variāciju un katrs ēdājs var izvēlēties sev tīkamāko.

Jūs nebūsiet maldījušies, ja šī kārtainā kūka būs likusies kur redzēta. Kārtainā kūka, kas atgādina simtiem vafeļu vienā, jeb "Baumkuchen" ir populārs deserts ne vien tā izcelsmes vietā Vācijā, bet arī citur pasaulē. Viena no zināmākajām šīs kūkas radiniecēm ir lietuviešu deserts "šakotis". Kūkas mīkla tiek gatavota no miltiem, olām, piena, sviesta un vaniļas.

Īpašā tekstūra tiek iegūta, ziežot mīklu pa kārtai vien uz īpašas rotējošas cepšanas ierīces. No tā arī radies kūkas nosaukums, jo pārgrieztai, tai redzami mīklas gredzeni, kas atgādina nogrieztu koka stumbru. Par kūkas dzimteni Vācijā tiek uzskatīta Zalcvēdele, pilsēta Saksijā-Anhaltē. Bet pirmās "Baumkuchen" receptes atrodamas jau 16. gadsimta beigās izdotās pavārgrāmatās. Mūsdienās kūku tirgo nelielos gabaliņos, apklātu ar plānas šokolādes kārtiņu.

Raksta tapšanā izmantota informācija no Currywurstmuseum.com, Gourmet.org, Live-like-a-german.com, Expatica.com, Baumkuchen-kaufen.de un Germanfoods.org.