Septiņi mīti par uzmundrinošo dzērienu kafiju

"Lai arī kādi būtu mīti un patiesības par kafiju, daba kā prasmīgs dizainers, ķīmiķis, inženieris un ārsts ir radījusi šo burvīgo augu, un es tiešām ticu, ka tai bija kāds labs nodoms uz to," stāsta "Rimi" gardēžu komandas kafijas eksperts Gatis Zēmanis. Viņš sagatavojis izplatītāko mītu apskatu, lai tos kliedētu, bet vienlaikus pārliecinātu ikvienu – kafija ir dievišķs dzēriens.

Jo tumšāka ir grauzdējuma pakāpe, jo intensīvāka ir kafijas garša. Taču līdz ar to arī kofeīna saturs kafijas tasītē būs mazāks, jo tas tiek izdedzināts no kafijas. Taču tas nebūt nenozīmē, ka kafiju ir jācenšas pārgrauzdēt. Tāda kafijas pupiņa paliek melna (kā ogle) un spīdīga, jo kafijas pupiņu saturošās eļļas parādās uz tās virsmas, līdz ar ko sākas eļļu oksidācija jeb bojāšanās. Kafijas pupiņai jābūt tumši brūnai un sausai.

Noteikti nē! Kafija ir higroskopisks produkts, kas sevī uzsūc gan mitrumu, gan apkārtējos aromātus. Kafijai ir divi ienaidnieki: gaisma un gaiss. Tāpēc kafijas pupiņas vislabāk jūtas istabas temperatūrā, rūpīgi aiztaisītā iepakojumā, vislabāk tādā, kādā to ir iepakojis ražotājs. Arī kafijas pārbēršana citā traukā par labu tās garšai nenāk.

Kofeīna daudzumu dzērienā nosaka ekstrakcijas laiks jeb tas, cik ilgi kafija saskaras ar ūdeni. Gatavojot espresso, aptuveni 92 grādus karsts ūdens ar 9-10 bārus lielu spiedienu 25 sekundes tiek spiests cauri 8-10 gramiem smalki samaltas kafijas. Šādā dzērienā kofeīna daudzums būs ap 50 miligramiem. Salīdzinājumam, ja šādam kafijas daudzumam vienkārši uzlies karstu ūdeni un atstās uz divām minūtēm ievilkties, tad kofeīna daudzums būs pat divas reizes lielāks.

Noteikti nē! Vārošs ūdens sadedzina kafiju un tajā esošās eļļas, un dzēriens paliek rūgtāks. Ūdens temperatūrai jābūt no 90 līdz 95 grādiem. Kad ūdens ir uzvārījies, uzgaidi vienu minūti, līdz ūdens nedaudz atdziest, un tikai tad aplej ar to kafiju.

Kas par daudz, tas par skādi. Kafiju ir ieteicams dzert, lai uzturētu mūsu miesu un garu veselus. Tā samazina risku saslimt ar diabētu, aknu cirozi un vēzi. Tā pozitīvi ietekmē vielmaiņu un sirdsdarbību. Mūsdienās ir veikti desmitiem tūkstoši eksperimentu, kā kafija ietekmē veselību, un, ticiet man, pareizās devās un pareizā laikā kafija ir labs draugs mūsu veselībai.

Uz katru organismu kafija iedarbojas citādāk, taču ir reizes, kad kafiju ir pat ieteicams dzert vakarā, un tas ir pēc labām un kārtīgām vakariņām. Espresso darbojas kā diģestīvs, kas pēc ēdienreizes palīdz gremošanas sistēmai tikt galā ar uzņemto pārtiku un veicina gremošanu. Savukārt 50 miligrami kofeīna, kas ir vienā espresso dzērienā, nebūs šķērslis pat labam miegam.

Atšķirībā no alkohola un cigaretēm, kafija neizraisa ne psiholoģisku, ne bioķīmisku atkarību. Vienīgā lieta, ko patstāvīgs kafijas dzērājs var izjust, pārtrauco baudīt kafiju, ir nelielas galvassāpes divu dienu garumā.