Šķiet, katrai tautai ir sava, tikai tai raksturīgā zupa. Krieviem tā ir soļanka, itāļiem – minestrone, bet ungāru lepnums ir gulašs. Patīkami sātīga, ļoti kreptīga un bezgala garšīga zupa, ko katram būtu jānogaršo kaut reizi mūžā. Kāds ir slavenās zupas stāsts?
Ungāriski gulašs tiek dēvēts par "Gulyásleves", kas tiešā tulkojumā nozīmē "gulaša zupa". Tomēr uz šī ēdiena izcelsmi norāda "gulyás" – šis vārds sākotnēji apzīmējis vien ganu. Tātad, gulašs ir ganu zupa. Kulinārijas vēsturnieki atklājuši, ka agrākās zināmās liecības par gulašu meklējamas 9. gadsimtā, kad gulaša zupa bijusi galvenā maltīte, ko zemnieki ēduši, ganot lopu barus.
Gani pat īpaši vienmēr pulkā atstājuši kādu slimāku lopu, ko pa ceļam varētu nokaut un tā gaļu izmantot, lai pagatavotu kreptīgo zupu. Daudzu gadsimtu garumā sātīgā maltīte tā arī turpināja būt pazīstama vien starp ganiem un lopkopjiem, jo zupas princips bija pavisam vienkāršs – to vārīja katlā virs ugunskura no gaļas, paprikas garšvielas un dārzeņiem, kas bijuši pa rokai.
Nacionālā vērtība
Laika gaitā, attīstoties nacionālajai apziņai un ēšanas kultūrai dažādojoties, vienkāršās tautas mīlētos ēdienus iepazina arī augstākā sabiedrība. Gulaša nozīme ungāru nacionālajā virtuvē esot nostiprinājusies 18. gadsimta beigās, kad ungāri jutušies Svētā Romas imperatora Jozefa II Habsburga apdraudēti – Ungārijas teritorijā aizvien populārāka kļuvusi vācu valoda un ēdiens bijis viens no veidiem, kā stiprināt nacionālo apziņu.
Buržuāzijai viss nacionālais, tajā skaitā arī gulašs, kļuva par nacionāli nozīmīgu ēdienu. Gulašs kļuva par kulināro modes kliedzienu – zupa, ko līdz šim baudīja vien gani, nu tika pasniegta muižās, elegantās viesībās smalkos šķīvjos.
Tradicionālā gatavošanas metode
Gulašu tradicionāli gatavo virs ugunskura, bieza dibena čuguna katlā. Liellopa (vai jēra, cūkas) gaļa tiek sagriezta lielos gabaliņos un sabērta katlā kopā ar sasmalcinātiem sīpoliem. Klāt pievienots arī mazliet sviests, paprikas pulveris un sāls. Gaļu sutina gandrīz stundu. Pēc tam tai pievieno kartupeļu gabaliņus, pārlej ar ūdeni un ļauj vārīties vēl 45 minūtes.
Zupai ir jābūt biezai un to panāk ar kartupeļiem. Īstam gulašam nekādā gadījumā nepievieno miltus. Zupas biezināšanai izmanto svaigos piparus, reizēm ķimenes. Pieļaujama ir arī tomātu vai paprikas pasta, taču tad tās ir vien pāris ēdamkarotes. Biezajai konsistencei bagātīgi pievieno paprikas pulveri, ja mana, ka zupa ir par šķidru. Lai zupu padarītu saldi skābenu, tai mēdz pievienot arī citronu sulu vai mazliet etiķa.
Pamēģini pagatavot gulašu pēc šīs Tasty.lv receptes!
Raksta tapšanā izmantota informācija no Foodtimeline.org, Itshungarian.com un "The Oxford Companion to Food".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
