Šķiet, katrai tautai ir sava, tikai tai raksturīgā zupa. Krieviem tā ir soļanka, itāļiem – minestrone, bet ungāru lepnums ir gulašs. Patīkami sātīga, ļoti kreptīga un bezgala garšīga zupa, ko katram būtu jānogaršo kaut reizi mūžā. Kāds ir slavenās zupas stāsts?
Ungāriski gulašs tiek dēvēts par "Gulyásleves", kas tiešā tulkojumā nozīmē "gulaša zupa". Tomēr uz šī ēdiena izcelsmi norāda "gulyás" – šis vārds sākotnēji apzīmējis vien ganu. Tātad, gulašs ir ganu zupa. Kulinārijas vēsturnieki atklājuši, ka agrākās zināmās liecības par gulašu meklējamas 9. gadsimtā, kad gulaša zupa bijusi galvenā maltīte, ko zemnieki ēduši, ganot lopu barus.
Gani pat īpaši vienmēr pulkā atstājuši kādu slimāku lopu, ko pa ceļam varētu nokaut un tā gaļu izmantot, lai pagatavotu kreptīgo zupu. Daudzu gadsimtu garumā sātīgā maltīte tā arī turpināja būt pazīstama vien starp ganiem un lopkopjiem, jo zupas princips bija pavisam vienkāršs – to vārīja katlā virs ugunskura no gaļas, paprikas garšvielas un dārzeņiem, kas bijuši pa rokai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
