10 eksotiskās ķīniešu virtuves ēdieni, ko vērts nobaudīt

Bet, ja ķīniešu virtuve ieintriģējusi izzināt, kas tad vēl pasaulē interesants, lasi, ko baudīt Japānā, Indijā, Vācijā, ASV, Lielbritānijā, Spānijā vai Francijā. Sākam ceļojumu pa ķīniešu virtuvi!

No ārskata pavisam vienkāršs ēdiens ir "zongzi" jeb lipīgo rīsu plācenīši, kas ievīstīti lapās. Šis ir viens no tiem ķīniešu virtuves gardumiem, kura recepte un gatavošanas māksla tiek nodota no paaudzes paaudzē. Ēdienu īpašu padara tā forma – rīsi lapās ievīstīti tā, lai izskatītos pēc vienādmalu trijstūra piramīdas.

Plācenīšu gatavošanai izmanto rīsus, kas pēc vārīšanas viegli salīp. Rīsus ievīsta bambusa, lotosa, banānu vai citās lapās. Kad tas izdarīts, nelielos trijstūrveida plācenīšus vairākas stundas tvaicē vai vāra. Ķīnas ziemeļos "zongzi" mēdz gatavot kā saldo ēdienu, bet tuvāk dienvidiem nelielos plācenīšus gatavo sāļus, pievienojot tiem, piemēram, cūkgaļu.

Pekinas pīle (Peking duck) ir teju pats slavenākais ķīniešu ēdiens pasaulē. Šī iespaidīgā maltīte tiek gatavota jau kopš Ķīnas impērijas laikiem un pamatoti ir viens no tiem gardumiem, ko steidz baudīt gardēži. Pekinas pīli gatavo no tāda paša nosaukuma šķirnes pīles, ko nobaro 65 dienas, bet pēc tam nokauj.

Nokauto pīli nodīrā un pēc tam zem pīles ādas iepūš gaisu, lai tā atdalītos no tauku slānīša. Pīli pēc tam mērcē verdošā ūdenī, un tad iekarina stāvus, lai pīle apžūtu. Kamēr pīle 24 stundas žūst, to apsmērē ar iesala sīrupu. Kad laiks pagājis, pīli žāvē vertikālā krāsniņā, līdz tā zeltaina, bet āda – kraukšķīga.

Pekinas pīli tradicionāli sagriež ēdāju priekšā. Vispirms nogriež pīles ādu, kuru ēd ar cukura un ķiploku mērci. Pīles gaļu pasniedz sagrieztu strēmelēs ar plānām pankūkām, sīpollokiem un pupiņu mērci. Bet pāri palikušos pīles taukus, sīksto gaļu un kauliņus izmanto, lai pagatavotu buljonu.

Vēl viens ķīniešu virtuves šedevrs, kuru itin viegli varētu pagatavot arī mājās, ir sīpolloku maize "cong you bing", kas vairāk līdzinās pankūkām. Tomēr, atšķirībā no pankūkām, šo maizi gatavo no biezas maizes mīklas. Šo gardumu pasniedz kā tirgotāji uz ieliņām, tā pavāri restorānos.

Maizi gatavo no miltu, olu un sviesta mīklas, kurai pievienoti daudz jo daudz sīpolloki. Maizītei mēdz pievienot arī fenheļa zaļumus un sezama sēklas. Mīklu saplacina un cep taukvielās. Gatavo maizi ēd kopā ar eļļu un sasmalcinātiem lokiem.

Tā kā ķīniešu virtuve ir bagātīga ar dažādiem pelmeņu veidiem, reizi dzīvē jānobauda kaut vieni. Piemēram, "wonton", kas pildīti ar cūkgaļu un kurus pasniedz nūdeļu zupā. Šo pildīto, ravioli līdzīgo ēdienu ķīnieši gatavo jau vairākus gadu tūkstošus.

"Wonton" pildījuma pamatā ir cūkgaļa, smalki sakapāti Ķīnas kāposti un piedevas – sezama eļļa, sojas mērce, sāls, cukurs, ingvers, lociņi. Pildījumu sajauc un ar irbulīšu palīdzību ievīsta pastai līdzīgā mīklā. "Wonton" parasti pievieno vistas buljona zupai, kurā ir rīsu vai citas nūdeles, pakčojs vai kāds cits zaļums. Vienam cilvēkam ierasts zupā izvārīt 10-15 pelmenīšus.

Mēness kūkas (yuèbǐng) tradicionāli ķīnieši gatavo, dāvina un ēd Rudens vidus svētku (Zhōngqiū Jié) laikā, kad ķīnieši atzīmē ražas svētkus. Mēness kūkas parasti ir nelielas, ap 10 centimetriem diametrā, pagatavotas no mīkstas mīklas un pildītas gan ar saldām, gan sāļām garšām. Kūkas tiek rotātas ar dažādiem ķīniešu ornamentiem.

Mēness kūkas pilda ar lotosa sēklu pastu, saldo pupiņu pastu, jojobas augļu pastu. Mūsdienīgākas mēness kūku versijas tiek gatavotas no šokolādes, zaļās matcha tējas, saldējuma un pat krēmsiera. Bet sāļajā versijā mēness kūka var būt pildīta par ar jūras veltēm.

Āzijas virtuvei, tostarp arī Ķīnas, raksturīgas maltītes, kas pagatavotas no mitrumu uzsūcošiem rīsiem. Tāda ir arī rīsu putra "congee". To gatavo, rīsus vārot daudzkārt lielākā ūdens daudzumā, nekā paši rīsi. Putra ir gatava tad, kad rīsi ir pilnībā izšķīduši, pēc skata atgādinot mums tik pazīstamo mannā putru.

Ķīnieši "congee" putru iecienījuši, jo tā ir organismam viegli pārstrādājama maltīte un tās gatavošana neprasa daudz pūļu. Putru pasniedz ar dažādām piedevām – cūkgaļu, pīles gaļu, svaigiem garšaugiem, svaigajiem pipariem, marinētu tofu, vārītām olām un daudz ko citu.

Viens no ķīniešu virtuves populārākajiem desertiem ir par mandeļu "tofu" dēvētā mandeļu želeja. Tās pagatavošanai gan netiek izmantota ne kripatiņa tofu vai sojas pupiņas – savu nosaukumu ēdiens ieguvis konsistences dēļ, kas atgādina veģetāriešu iecienīto produktu. Maldīgs ir arī pats deserta nosaukums, jo tā pagatavošanai izmanto nevis mandeles, bet gan ūdenī izmērcētas aprikožu kauliņu sēklas, kas tikai pēc izskata atgādina mandeles.

Aprikožu kauliņa sēklas pēc izmērcēšanas ūdenī tiek saberztas kopā ar ūdeni. Pēc tam šķidrumam tiek pievienots agars, lai deserts iegūtu želejas konsistenci. Kad želeja sastingusi, to sagriež kubiņos un pasniedz bļodiņā kopā ar aprikozes gabaliņu vai kādu citu augli.

Vēl viens gards ķīniešu virtuves ēdiens, ko novērtēs tie, kam garšo labi pagatavota cūkgaļa, ir divreiz gatavota cūkgaļa jeb "Huí Guō Ròu". Metode pavisam vienkārša – vispirms lielāku cūkgaļas gabaliņu, kam klāt joprojām var būt āda, novāra. Pēc tam sagriež šķēlēs un apcep vokpannā. Ūdenim, kurā cūkgaļas gabaliņu novāra, ir pievienotas garšvielas, piemēram, ingvers, anīss, sāls, kas gaļai piešķir garšu.

Kad gaļa ir novārīta, to atdzesē ledusskapī, lai gaļa kļūtu stingrāka. Tad sagriež plānās šķēlēs un apcep eļļā kopā ar dārzeņiem, piemēram, kāpostiem, papriku un sīpollokiem. Īpašu garšu maltītei piešķir mērce, kas pagatavota no rīsu vīna, "hoisin" mērces, sojas mērces, cukura, ingvera, čili pastas vai citām sastāvdaļām.

Viens no populārākajiem saldumiem, ko it īpaši tirgo Pekinas ieliņās, ir "tanghulu" jeb karamelizētu augļu iesmiņi. Cukura sīrupā glazētos augļu gabaliņus pasniedz uz gariem bambusa iesmiņiem, lai ēdājs varētu veikli nokost pa kumosam vien.

Interesanti, ka visbiežāk uz iesmiņiem tiek uzsprausti tieši ķirštomāti, kas tiešām pieskaitāmi pie ogām. Vēl uz iesmiņiem uzver zemenes, mandarīnu daiviņas, mellenes, ananasus un kivi. Pēc tam augļus un ogas iemērcē karstā cukura sīrupā, kuram pēc tam ļauj notecēt un sastingt. Karameļu iesmiņus mēdz dekorēt ar sezama sēkliņām un pat vēl vienu saldu kārtu – šokolādi.

Pavasara pankūkas, kā tās dēvē paši ķīnieši, ir vēl viens šai kultūrai raksturīgs ēdiens. Pavasara rullīšus (spring rolls) tradicionāli bauda ķīniešu jaunajā gadā, tomēr tie ir kļuvuši tik populāri visā pasaulē, ka nu jau uzskatāmi par ikdienas ēdienu.

Pavasara rullīšus gatavo no rīspapīra vai gaišo miltu mīklas plāksnītēm. Pildījumam izmanto dārzeņus, piemēram, salātlapas, burkānus, gurķus, kā arī kādu jūras velti, piemēram, garneles. Lai rullītis aizliptu, to noziež ar sarkano pupiņu pastu. Pavasara rullīšus ēd svaigus vai fritētus kopā ar mērci – zemesriekstu sviesta, sojas, aso čili vai kādu citu. Mājās pavasara rullīšus vari pagatavot pēc šīs pamācības.

Raksta tapšanā izmantota informācija no "Chinahighlights.com", "Travelfreak.net" un grāmatas "Mastering the Art of Chinese Cooking" (Eileen Yin-Fei Lo).