"Mājas sieru ar ķimenēm Doma laukumā pārdod apmēram desmit saimnieku. Divām saimniecībām – no Viesītes un Gulbenes – uz letes bija mājas siers ar nosaukumu "Jāņu siers". Kad teicu, ka šogad tas neiet cauri, saimnieces raustīja plecus, taču uzrakstu noņēma. Brīnos, ka Pārtikas un veterinārais dienests vēl nav šeit bijis, lai gan ir vienošanās, ka šogad pārkāpējiem vēl naudas sods netiks piemērots, tikai brīdinājums," sacīja Davidanova.
Viņa arī norādīja, ka viens no pārdevējiem – zemnieku saimniecība "Blūdži" – tirgo mājas sieru, kura nosaukums ir "Jāņumātes siers". Tas ir labs risinājums, kā iziet no situācijas ar nosaukumu, taču jautājums, cik lielā mērā siers atbilst oriģinālajai receptūrai, atzīst Davidanova.
Kā izrādās, Zāļu tirgū nopērkamie sieri šai receptūrai neatbilst, turklāt ir neadekvāti dārgi. "Kvalitāte diemžēl ir ļoti viduvēja. Siers vairumā gadījumu gatavots steigā, nav ne miņas no saimnieces rūpēm, rokām sietiem sviesta dzelteniem ritulīšiem. Un cenas ir pārsteidzošas. Ja pērn cena bija vidēji astoņi eiro kilogramā, šogad tā svārstās ap 13 eiro. Protams, ka cilvēki pērk vien nelielus gabaliņus," sacīja biedrības vadītāja.
Vairāk par to, ko var iegādāties Zāļu tirgū, lasi šeit.
Siers ar vēsturisku receptūru
Jāņu siers ir produkts ar ļoti senu vēsturi un nemainīgu receptūru, kuras pamatā ir biezpiens, olas, piens, ķimenes un sāls. Jāņu sieru sēja mūsu vecvecmāmiņas pirms simts gadiem, tā tas jāražo arī mūsdienās. Līdz ar to tas nav ātrais, samērā viegli iegūstamais siers, kad uzkarsētu pienu sarecina, nolej sūkalas un siers gatavs.
Jau 2014. gadā, kad tika gatavoti dokumenti Eiropas Komisijai par Jāņu siera iekļaušanu tradicionālo īpatnību reģistrā, visiem uzņēmumiem un arī mājražotājiem piedāvājām piedalīties šajā pārtikas kvalitātes shēmā.
Pēc tam, kad visu ražotāju viedokļi tika apzināti, minētajā kvalitātes shēmā piedalījās pieci uzņēmumi – "Valmieras piens", "Straupe", "Dundaga", "Rankas piens" un "Lazdonas piensaimnieks", un patlaban tikai viņiem atļauts tirgot produktu ar nosaukumu "Jāņu siers". Uz etiķetes obligāti jābūt īpašam marķējumam ar Eiropas Savienības (ES) Garantēto tradicionālo īpatnību reģistra logotipu, kas šo produktu izceļ pārējo vidū, nodrošinot lielāku patērētāju uzticēšanos un piesaistot uzmanību, jo sevišķi atpazīstamību iebraucējiem no citām ES valstīm.
Kā ziņots, patlaban ES Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā ir reģistrēti un pieteikti vairāk nekā 700 produkti, no tiem Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu reģistrā ir apmēram 600 produkti, tostarp Latvijas pelēkie zirņi, bet Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā – vairāk nekā 60 produkti, kuru vidū arī Jāņu siers, sklandrausis, salināta rudzu rupjmaize un Carnikavas nēģi.
Uz ES preču zīmi var pretendēt tikai tādi ES valstu pārtikas produkti, kas tradicionāli tiek lietoti konkrētā teritorijā un kam vismaz 25 gadu garumā ir apliecinājums par receptes nodošanu no vienas paaudzes nākamajai. Šī preču zīme patērētājiem visā ES liek pievērst uzmanību konkrētajiem produktiem, jo tā norāda – šie produkti ir tradicionāli tikai vienam ES reģionam.