10 grieķu virtuves ēdieni, kas obligāti jānobauda atvaļinājuma laikā  (4)

Tverot Grieķijas garšu, nedrīkst aizmirst, ka šīs valsts kulinārija ir ļoti ietekmējusies no tuvējām valstīm. Tāpēc tajā var sastapt kaut ko no Bulgārijas, Turcijas un citu valstu ēdieniem.

Bet, ja Grieķija nevilina, dodies kulinārajos ceļojumos pa Franciju, Lielbritāniju, ASV, Spāniju, Indiju, Ķīnu, Vāciju vai Japānu.

Musaka (moussaka) ir viens no populārākajiem un tradicionālākajiem grieķu virtuves ēdieniem. Tas ir sacepums, kas tiek gatavots no apceptām baklažānu šķēlēm, tomātiem un maltās gaļas. Taču grieķu versija pavisam nedaudz atšķiras no citu Balkānu valstu – starp baklažānu, tomātu un maltās gaļas kārtām tiek ieklāta Bešamela jeb baltā mērce.

Modernā grieķu musakas versija radīta 20. gadsimta 20. gados, norāda "Foodtimeline.org". Tā sastāv no trīs kārtām – pirmajā ir olīveļļā apcepti baklažāni, otrajā – tomātos apcepta maltā gaļa, bet beidzamajā – krēmīga Bešamela mērce. Protams, šī recepte nav akmenī kalta un musaka bieži vien tiek papildināta ar cukīni, kartupeļiem un pat sēnēm.

Ja sāļās smalkmaizītes ļoti garšo, tad šis gardums jānobauda arī Grieķijā. "Spanakopita" jeb filo mīklas pīrāgs ar spinātu un fetas siera pildījumu ir viens no tradicionālākajiem grieķu virtuves ēdieniem. To gatavo no filo mīklas, kas apziesta ar olīveļļu, un garda pildījuma, ko gatavo no spinātiem, olas, sīpoliem un fetas siera.

Kad starp mīklas kārtām ievīstīts pildījums, pīrāga virspusi apsmērē ar sviestu vai olu. Tā tiek panākts efekts, ka pēc cepšanas tas ir ļoti zeltaini brūns. "Spanakopitas" mēdz gatavot arī bez spinātiem, aizvietojot tos ar lociņiem un skābenēm.

Lai gan lokma vairāk saistās ar Turciju un Ēģipti, šo gardumu var sastapt arī tradicionālajā grieķu virtuvē, kur šie saldumi tiek dēvēti par "loukoumades". Kas tad īsti ir lokma? Tās ir rauga mīklas bumbiņas, kas novārītas eļļā.

Taču tās ir īpašas ar to, ka pēcāk tiek izmērcētas cukura sīrupā, šokolādes mērcē vai medū. Grieķijā lokmas gatavo, izmērcētas medū. Garšai tiek pievienots kanēlis, bet gatavās bumbiņas beigās apkaisa ar pūdercukuru.

Grieķiem, tāpat kā spāņiem, ir ļoti svarīgi pasniegt visdažādākās uzkodas. Spāņu tapu ekvivalents ir grieķu "meze" – uzkodu galds, kas sastāv no olīvām, dārzeņiem, jūras veltēm un dažādām mērcēm. Viena no šādām mērcēm jeb dipiem, ko vērts nobaudīt, atrodoties Grieķijā, ir "Taramasalata".

Tā ir mērce/dips, kas pagatavota no sasmalcinātiem zivju ikriem, olīveļļas, citronu sulas, maizes vai kartupeļiem un citām piedevām. Mērces pagatavošanai tiek izmantoti mencas, karpas vai pelēkās kefales ikri. Mērces biezo konsistenci panāk ar samīcītu kartupeļu vai maizes palīdzību, bet garšu pastiprina ar citronu sulu vai etiķi. Mērci ēd ar svaigiem dārzeņiem un olīvām.

Pirmajā mirklī šis ēdiens varētu šķist viens no dīvainākajiem, kas redzēts, tomēr Vidusjūras un Austrumu virtuvēs tā ir krietni iecienīta. Arī grieķi pārņēmuši "avgelomono" gatavošanas paražas un pasniedz to gan kā zupu, gan mērci. Zupu gatavo no olām, citroniem un buljona.

Zupas pamatā ierasti ir vistas buljons, kurā novārīti, piemēram, rīsi. Tad karstajam šķidrumam tiek pievienota sakultu olas baltumu, dzeltenumu un citronu sulas masa. Nereti zupu pasniedz ar buljonā novārītajiem gaļas gabaliņiem vai dārzeņiem.

Grieķu virtuve nav iedomājama arī bez girosa – vertikāli pagatavotas cūkas, vistas, liellopa, teļa vai jēra gaļas. Gatavošanas metode stipri vien atgādina to, kā tiek gatavoti kebabi. Gaļu var pasniegt atsevišķā šķīvī, pievienojot jogurta mērci un kraukšķīgus kartupelīšus, vai ievīstīt plakanajā maizītē.

Grieķi girosu parasti bauda ievīstītu pitas maizē. Tad giross tiek papildināts ar svaigiem dārzeņiem, kāpostiem, fetas sieru, mērci un frī kartupelīšiem. Gaļai raksturīgo garšu panāk ar piedevu palīdzību – kā garšvielas tiek pievienota sāls, pipari, pētersīļi, ķiploki, oregano un reizēm pat kanēlis un muskatrieksts.

Arī grieķu kulinārijā atrodama klasiska, kreftīga pupiņu zupa, kas patīkami sasilda ēdāju. Grieķi šo pupiņu, dārzeņu un olīveļļas zupu dēvē par "fasolada". Šo zupu pat reizēm mēdz dēvēt par grieķu nacionālo ēdienu.

Zupu gatavo, ūdenī novārot kaltētas baltās pupiņas, kam pievienoti arī dārzeņi – tomāti, burkāni, sīpoli, selerija, pētersīļa sakne. Zupa tiek padarīta vēl sātīgāka ar olīveļļas palīdzību – tā katlā tiek pielieta bagātīgi. Atšķirībā no itāļu, portugāļu un brazīliešu pupiņu zupu variācijām, grieķi šai zupai stingri nepievieno gaļu.

Tu neesi bijis Grieķijā, ja neesi ēdis grieķu salātus. Paši grieķi gan neko nezina par tādiem grieķu salātiem, jo svaigos un vasarīgos salātus dēvē par "Zemnieku salātiem" (horjatiki salata). Tāpat atšķiras arī pagatavošanas veids – ārpus Grieķijas grieķu salāti tiek gatavoti, rūpīgi sajaucot visas sastāvdaļas. Taču paši grieķi šai lietai pieiet vienkāršāk.

Tradicionālie salāti tiek gatavoti no tomātiem, gurķu šķēlītēm, sīpoliem, Kalamata olīvām un fetas siera, kas pārējām sastāvdaļām salātu šķīvī tiek uzlikts virsū, vienā lielā šķēlē. Tāpat nav tādas īpašas mērces – salāti tiek vien apslacīti ar olīveļļu. Atkarībā no Grieķijas reģiona, salātus gatavo arī ar papriku, kaperiem un citām sastāvdaļām.

Ja ēdieni izbaudīti atliku likām, saulainajā Grieķijā noteikti jāatveldzējas ar kādu atspirdzinošu dzērienu. Viena no labākajām izvēlēm tad būs frappe – kafija ar putotu pienu un ledus gabaliņiem, kas kārtīgi sakratīta. Paši grieķi šo dzērienu dēvē par "frapés".

Pats dzēriens radies nejaušības pēc – to izgudrojis kāds uzņēmuma "Nescafe" pārstāvis tālajā 1957. gadā. Oriģinālajā receptē šķīstošās kafijas paciņa sajaukta ar aukstu ūdeni un ledus kubiņiem, bet pēc tam sakratīta šeikerī. Tā arī radusies aukstā kafija, kas tagad Grieķijā nopērkama katrā kafejnīcā. Recepte gan gadu gaitā pilnveidojusies un nu visbiežāk tiek gatavota no svaigi brūvētas kafijas un piena putām.

Dolmas daudziem lielākoties saistās ar turku, armēņu un citām Austrumu kultūrām. Tomēr arī grieķiem šis ēdiens nav svešs un to gatavo itin bieži. Grieķi vīnogu lapās sapildītos rīsus, gaļu un dārzeņus dēvē par "dolmades". Tās tiek pasniegtas nevis kā pamatēdiens, bet gan apetīti rosinoša uzkoda.

Grieķi dolmas gatavo ar vīnogu lapām – tajās ievīsta rīsus, kas sajaukti ar malto gaļu, dārzeņiem vai garšaugiem. Tad sainīšus ievieto ūdenī un vāra, līdz tie ir gatavi. Grieķi "dolmades" pasniedz ar citrona šķēlīti un krēmīgu jogurta mērci.