Nēģi ir patiesi latviska delikatese, kam allaž tikusi ierādīta pienācīga vieta uz svētku galda. Carnikava ir sens zvejnieku ciems, kas visā Latvijā pazīstams kā nēģu zvejas vieta vairāku gadu simtu garumā. Nēģis ir īstens Carnikavas iemītnieks, un jau kopš laiku laikiem vārdi "nēģis" un "Carnikava" kļuvuši gluži vai par sinonīmiem. Kaut nēģi jau sen zvejoti arī citās Latvijas upēs – Daugavā, Salacā, Ventā, novadnieki lepojas, ka Gaujas nēģis pēc garšas un kvalitātes vienmēr uzskatīts par mazliet pārāku, "Tasty" atklāja Carnikavas domes pārstāve Venta Pastare.
Kaut nēģi uzskatām par zivi, tā tomēr nav zivs. Pēc jaunākās sistemātikas upes nēģis pieder bezžokļaiņu Agnatha virsklases nēģu klasei, un, iespējams, ir pat miljons gadu vecs ūdens dzīvnieks.
Carnikavieši senāk nēģi dēvēja par zutiņu, lai neizklausītos vāciski, bet smalkajās aprindās to dēvēja par neinaugu (deviņaci – no vācu val.). Jau kopš viduslaikiem šis dīvainais upes iemītnieks ticis uzskatīts par aristokrātu ēdienu, kurš maltītēs pasniegts vien karaļu galmos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
