vainags līgo jāņi aka vasara
Foto: Shutterstock
Jāņu jeb vasaras saulgriežu tradīcijas līdz mūsdienām nodotas no paaudzes paaudzē jau kopš pirmatnējās sabiedrības laika. Gadsimtu gaitā vasaras saulgriežu paražu sākotnējā nozīme piemirsta, tās ieguvušas jaunus skaidrojumus, jaunus izpausmes veidus, tomēr svētku svinēšanas tradīcija saglabājusies līdz pat mūsdienām.

Viens no plašākajiem avotu materiāliem saglabājies par Jāņu svinēšanu 19. gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā. Tie ir gan 20. gs. 20.–40. gados etnogrāfiskajās ekspedīcijās pierakstītie stāstījumi, gan daiļliteratūrā un presē atrodamie apraksti un atmiņu stāstījumi.

Jāņiem senči sāka gatavoties jau vairākas nedēļas iepriekš: gatavoja alu, arī sieru sēja vairākas dienas iepriekš, lai tas paspētu nogatavoties. Vajadzēja sacept arī daudz plāceņu un raušu. Jāņiem kāva gaili, aunu, jēru vai sivēnu. Līdz Jāņiem tīrumiem bija jābūt apsētiem, dārziem izravētiem un pagalmiem izslaucītiem, lai Jāņa bērni neaplīgotu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!