Viens no plašākajiem avotu materiāliem saglabājies par Jāņu svinēšanu 19. gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā. Tie ir gan 20. gs. 20.–40. gados etnogrāfiskajās ekspedīcijās pierakstītie stāstījumi, gan daiļliteratūrā un presē atrodamie apraksti un atmiņu stāstījumi.
Jāņiem senči sāka gatavoties jau vairākas nedēļas iepriekš: gatavoja alu, arī sieru sēja vairākas dienas iepriekš, lai tas paspētu nogatavoties. Vajadzēja sacept arī daudz plāceņu un raušu. Jāņiem kāva gaili, aunu, jēru vai sivēnu. Līdz Jāņiem tīrumiem bija jābūt apsētiem, dārziem izravētiem un pagalmiem izslaucītiem, lai Jāņa bērni neaplīgotu.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit