Ko ēd pāvests Francisks?  (6)

Par godu augstās amatpersonas vīzītei Latvijā, iedvesmojoties no "Catholicnewsagency" un "Mashed", skaidrosim, kādi ir pāvesta ēšanas paradumi.

Lielākoties pāvesta Franciska ikdiena ir visai pieticīga, jo īpaši, salīdzinot ar dažiem viņa priekštečiem. Pāvests Bonifācijs VIII, piemēram, ēda tikai no tīra zelta traukiem, bet Francisks ir stipri vienkāršāks. Viņš ir atteicies ne vien no pārspīlēti greznu amata tērpu valkāšanas, bet arī smalka limuzīna vietā izvēlas pārvietoties ar 1984. gada "Renault". Šī vienkāršība attiecas arī uz ēšanas paradumiem. Viņa līdzgaitnieki atminas, ka, pat pildot kardināla pienākumus Buenosairesā, tagadējais pāvests bieži vien pats esot gatavojis maltītes, neskatoties uz to, ka viņam bijis savs pavārs, bet, piemēram, Franciska pirmajās pusdienās ar kardinālu kolēģiju pēc iecelšanas pāvesta amatā galdā tika celts vienkāršs pastas ēdiens.

Protams, tā kā Vatikāns atrodas Itālijā, neatņemamas pāvesta ēdienkartes sastāvdaļas ir itāliešu iecienītā polenta, ņoki un pasta. Daudz pastas, jo šī valsts, kā zināms, ir īstākā pastas paradīze. Iespējams, pat pārāk daudz – tieši ar šādu atklājumu nācās saskarties pāvestam Franciskam, kuram Vatikāna ārsti ir devuši norādījumu veselības saglabāšanas nolūkos būtiski samazināt pastas patēriņu uzturā.

Šefpavārs Džo Ibarra, kurš rūpējās par pāvesta maltītēm viņa Mehiko vizītes laikā, atklāj, ka Franciskam uzturā jāierobežo ne tikai makaroni – ārsti viņam nolieguši ēst jebko pārāk asu vai treknu, piemēram, vista jāpasniedz bez ādas, bet augļiem jābūt bez sēklām, lai neapgrūtinātu gremošanas trakta darbību.

Pāvesta Franciska ikdienas rutīna ir visai skarba. Viņš mostas pulksten 4.30 no rīta, divas stundas velta lūgšanām, tad seko meditācija un gatavošanās rīta dievkalpojumam. Pēc svētās mises Francisks velta laiku, lai tiktos ar saviem sekotājiem, un tad dodas uz viesnīcas "Casa Santa Marta" 201. numuriņu, ko viņš izvēlējies par savu mājvietu Vatikānā, atsakoties no greznajiem pāvesta apartamentiem. Brokastis pāvests visbiežāk bauda viesnīcas restoranā un to neatņemama sastāvdaļa ir svaigi spiesta apelsīnu sula un "membrillo" – cidoniju marmelāde, kas ir ļoti iecienīts kārums Argentīnā, kur Francisks ir pavadījis jaunības gadus. To pagatavo, sasmalcinot cidonijas biezenī, pievienojot cukuru, citronu sulu, un tad karsējot, līdz masa kļūst bieza un tumša.

Saskaņā ar to, ko pāvests raksta savā otrajā enciklikā "Laudato si", cīņa pret netaisnību un nevienlīdzību sākas ar zemi, ūdeni, lauksaimniecību un pārtiku, tāpēc Vatikāna virtuvēs ēdiens tiek gatavots saskaņā ar "Laudato si" ideoloģiju. Visi pāvesta ikdienas maltītēs izmantotie produkti ir svaigi un vietējās izcelsmes. Dārzeņi, labība un lopi tiek audzēti pāvesta vasaras rezidences Gandolfo pils dārzos, siltumnīcās un fermās, atsakoties no mākslīgā mēslojuma izmantošanas un izmantojot bioloģiskās saimniekošanas metodes. Šeit atrodas gan eļļas spiestuve, kurā tiek pārstrādātas saimniecības dārzos augošās olīvas, gan neliela pienotava, kurā ik dienu tiek sagatavoti un safasēti piena produkti Vatikāna vajadzībām. Turklāt Francisks ir atteicies no šī īpašuma izmantošanas tikai privātiem mērķiem, padarot rezidenci pieejamu apmeklētājiem.

Laiku pa laikam pāvests Francisks mēdz iegriezties arī Vatikāna darbinieku ēdnīcā, lai ieturētu pusdienas ar pilsētvalsts virtuves personālu un, sēžot ar visiem pie viena galda, ēd zupu, vistu, mencu - to, kas nu konkrētajā dienā tiek gatavots, nepieprasot sev kādas īpašas privilēģijas.

Interesanti, ka Vatikānā oficiālās maltītēs galdā nekad netiek celta pasta ar tomātu mērci. Tas tādēļ, lai izvairītos no traipiem, kas var vienā mirklī sabojāt pāvesta, kardinālu un citu garīdzniecības pārstāvju amata tērpus.

Aizņemtības dēļ pāvestam ārvalstu vizīšu laikā jāievēro visai strikts ēdienreižu grafiks – brokastīm nereti mēdz būt atvēlētas vien 15 minūtes, pusdienām – 40-50 minūtes, bet vakariņām – stunda. Kaut arī pāvesta ikdienas grafiks mēdz būt visai saspringts, tomēr viņš bieži atrod laiku apciemot virtuvi un pateikties pavāriem.

Mūsdienās pāvestam nākas ceļot daudz un bieži, tādēļ viņa ēdienkarte ir atkarīga arī no atrašanās vietas. Piemēram, 2015. gadā Ņujorkas vizītes laikā Francisks apmeklēja itāļu restorānu "Vivolo", ierodoties tur Vatikāna slepenā dienesta darbinieku un Šveices gvardu pavadībā, ar kuriem kopā tad viņš arī ieturēja pusdienas. Un arī toreiz pāvests atvēlēja laiku, lai pateiktos par maltīti restorāna darbiniekiem.

Vīns ieņem nozīmīgu vietu katoļticības reliģiskajā kontekstā, ko apliecina kaut vai viens no visbiežāk citētajiem Jēzus brīnumiem – ūdens pārvēršana brīnišķīgajā dievu dzērienā vīnā.

Katoļu virsgana izteikums: "Vīns atspoguļo svinību pārpilnību un svētku prieku. Iedomājieties, ja kāzu svinību noslēgumā nāktos dzert tēju? Tas būtu apkaunojums!" liek Franciskam pretendēt uz progresīvākā pāvesta statusu visā vēsturē.

Zināms, ka pāvests ir iecienījis Argentīnas vīnus, jo īpaši vienu konkrētu Malbec, Cabernet un Merlot vīnogu šķirņu sajaukumu.

Francisks nav izvēlīgs ēdājs un lielākoties bauda to, ko viņam piedāvā. Nav nekā tāda, kas viņam īpaši negaršotu un no kā viņš atteiktos, izņemot vienīgi tos produktus, kurus ieteikuši ierobežot ārsti.

Tomēr, kaut būdams Dieva vietnieks zemes virsū, arī pāvests ir tikai cilvēks, un arī viņam ir savi mīļākie ēdieni. Viņš dod priekšroku gaļai un labprāt liek uz kārā zoba "alfajores" – Dienvidamerikā populārus cepumus ar pildījumu, pārkaisītus ar pūdercukuru vai šokolādes skaidiņām. Šajā sarakstā ir atrodamas arī Latīņamerikas valstīs iecienītās empanadas (eļļā vārīti pīrādziņi ar dažādiem pildījumiem) un matē tēja.

Pāvests neslēpj savu mīlestību pret picu. 2013. gadā viņa dzimšanas dienas svinībās tika pasniegta pica, kuras diametrs bija teju četri metri. Kaut, nenoliedzami, ir liels gods un privilēģija būt pasaules daudzskaitlīgās katoļu saimes virsganam, tomēr kādā intervijā Francisks ir atklāti atzinis, ka viena no viņa kvēlākajām, nepiepildītajām vēlmēm ir doties uz picēriju un vienā mierā nobaudīt gabalu picas, neviena neatpazītam.