Gastronomiskais tūrisms kļūst arvien populārāks – ir ne mazums ceļotāju, kas lielu daļu atpūtai paredzētā laika velta vēl neiepazītu ēdienu un dzērienu baudīšanai un dodas ceļojumā ar mērķi palutināt garšu kārpiņas. Turklāt nebūt nav jāsteidz uz otru pasaules malu, lai gūtu neaizmirstamu pieredzi – iesākumā pietiks, ja atradīsi pāris dienas laika, lai dotos izgaršot Viļņas piedāvātos labumus. Ar Lietuvas galvaspilsētā piedzīvotajiem gastronomiskajiem iespaidiem dalās Lelde un Kristiāns no "It Is Thyme".
Septembrī devāmies uz Viļņu gurmānu prieku medījumos. Bijām dzirdējuši baumas, ka Viļņā ir labs rāmens, gardas picas, smeķīgs "pulled-pork". Nu, kā lai nebrauc? Pie reizes apmeklējām arī Baltijas "ComiCon", apskatījām Užupi un pastaigājām pa vecpilsētu, bet visādi citādi – būtībā divas dienas pārvietojāmies no vienas ēdamvietas uz otru. Nekad nebūtu paši to tā iedomājušies, bet Viļņa patiešām ir tuva alternatīva braucienam, ja galvenais uzsvars ir paēst. Tālāk vairāk par spilgtākajām vietām. Varbūt noder, ja plāno doties.
'Ramenas ir Pagaliukai' – ass un vēl asāks
Pirmkārt, rāmen. "Ramenas ir Pagaliukai" ir vieta, kas jāliek savā ekskursiju sarakstā. Klīst runas, ka Rīgā pavisam drīz būs "Ramen Riga", bet, kamēr šī vieta pagaidām vēl pieejama tikai ar iepriekšēju rezervāciju, pavisam lielisku rāmen var noēsties Viļņā. Ēdienkartē būs tieši tas – kādi deviņi dažādi rāmen veidi. Lielās bļodas cena aptuveni 7 līdz 9 eiro. Un lielā bļoda ir liela. Tām rāmen bļodām ēstuve piedāvā piecas asuma pakāpes. Ja salīdzinām ar Latvijā vissizplatītāko asuma skalu, tad šiem trijnieks ir aptuveni tāds kā "Stock Pot" 6 – 7.
Pieejamas arī šādas tādas uzkodas – dažādi iesmiņi (vistu sirdis bija nom nom nom), kimči, pelmeņi un arī pavisam viegls buljons ar nūdelēm bērneļiem. Bet tā ir rāmen vieta un rāmen arī ir zvaigzne. Ir arī vīns un alus. Nākamreiz brauksim sagatavojušies, jo viņiem ir superīgs izaicinājums jeb "ramen challenge" (angļu val. "rāmen izaicinājums") – kur jātiek galā ar litru buljona, veselu čupu gaļas un kaudzi piedevu noteiktā laika posmā. Uzvarētāji saņem atlaižu karti un nonāk uz "wall of fame" (angļu val. "slavas siena"), zaudētāji maksā par savu neizdarību un nonāk uz "wall of shame" (angļu val. "kauna siena"). Un apkalpošana, mums bija vienkārši lieliska – meiča ar superīgu humora izjūtu un tik nepiespiestu attieksmi, ka jutāmies kā mājās. Bija vērts braukt Rīga-Viļņa. Patiešām.
'Bonocosi', kur picu mēra metros
Otrkārt, mums, kā jau kārtīgiem glutēna mincīšiem, bija jāēd pica. Picu ieteica nobaudīt iekš "Bonocosi". Un cik ļoti labi, ka tā. Tāda mazā Itālija Viļņā ar milzīgām pastas, picas un saldā porcijām (bļoda tiramisu, nepārspīlējam, bļoda tiramisu saldajā!). Esam pieraduši, ka picām norāda diametru centimetros, bet ne te. Te ir iespēja izvēlēties picu pēc garuma – tās platums ir aptuveni 35 centimetri un tad nu tu, izsalkušais picas mīlis, izvēlies garumu – 30 vai 50 centimetri, 1 vai 1.5 metrs. Jā, vai pusotrs metrs. Es zinu, ka tas ir tas lielais kārdinājums paņemt vienam pašam pusotru metru picas, bet viesmīle ieteica, ka pavisam optimāli esot 50 centimetri uz diviem. Mēs bijām piecatā, katrs paņēma, kādu nu gribēja 30 centimetru picu (varam sameloties, bet picu veidi bija vismaz desmit) un tas, ko saņēmām, acīmredzot bija picas galdauts. Tāds, ka nav ne jausmas, pie kura gala ķerties klāt pirmā.
Picas mīkla lieliska, mērce arī – patiešām, šie prot picu un prot to pagatavot gardi. Vienīgā kritika – "frutti di mare" pica bija "meh", jo saldētas jūras veltes. Pastu nepagaršojām, jo nebija vietas. Noteikti var ņemt arī pašus mazākos līdzi, ir feins bērnu stūrītis, kur šiem noņemties. Cenas? Super demokrātiskas. Par divām picām, sulu, kolu un alu samaksājām apaļus 20 eiro.
Lētas kūkas, dželato un kafija – 'Coffee 1'
Tā, rāmen ir, pica ir, tagad laiks kafijai! To pavisam nejauši atradām mākslinieku republikā Užupē – vietā, ko noteikti vajadzētu iekļaut Viļņas apskates tūrē. Pavisam neliela kafijotava "Coffee 1". Tur atradīsi pietiekami daudz kafijas veidu, lai pievilinātu vidusmēra hipsteri un apmierinātu kafijas snobu vēlmes. Un kafija nav kafija bez saldumiem. Paši gatavo dželato un cep kūciņas. Mēs paņēmām pistāciju dželato un šokolādes brauniju, Emīlija apēda ļoti naski. Cik mums izdevās nogaršot – patiesi gardi.
Divas melnas kafijas un nosauktie saldumi – viss kopā 6 eiro. Kafijotavā ir arī neliels stūrītis, kur iespējams iegādāties dažādus lietuviešu mākslinieku darinājumus, sākot ar piespraudēm un kartītēm un beidzot ar krūzēm, tašām un citiem labumiem.
Viļņas tirgus – alus ar tomātu sulas un selerijas garšu
Vēl pieminēšanas vērts noteikti ir Viļņas tirgus, kur starp klasiskā leišu tirgus eksponātiem un super dīvainiem manekeniem pašā viducī ir noslēpies īsts dārgums tirgus – gurmānā daļa. Delikatešu veikaliņi, nelielas kafejnīcas, tirgotāju stendi un visa centrā gara lete, pie kā piemesties un iedzert pa kādam aliņam. Par aliņiem runājot –"Prohibicija". Craft alus vieta, kas bāzējas tādās kā krustcelēs, kur satiekas divi bāri, picas vieta un gaļas bumbiņu iestāde. Superīga kombinācija, kur padzert, uzēst un vēl feini pasēdēt. "Prohibicijā" nobaudījām aliņu – asiņaino Mēriju. Baigi interesanti – alus, kas patiesi garšo pēc tomātu sulas un selerijas. Bet alus.
Baltijas "ComiCon" laikā nobaudījām arī "street food". Īpaši labs bija "Meat wreckers" – burgeri, kas jāēd ar cimdiem un pēc kuriem prasās kārtīga duša. Bet nu nom! Viļņā ir forši. Uz Viļņu vajag braukt.
Lielo paldies par ieteikumiem gribam teikt mūsu lieliskajai draudzenei Diānai, kura mierīgi varētu novadīt ekskursiju Viļņā, izrādot karstākās un gardākās ēdamvietas. Mēs noteikti brauksim vēl un rakstīsim vēl!
- Lūk, vēl dažas idejas, ko apskatīt Viļņā, ja vēlies kaimiņzemes galvaspilsētā pavadīt spilgtu nedēļas nogali.
Vai tu esi bijis Viļņā? Kas patika vislabāk – kur vēl iesaki doties piepildīt vēderu, padalies komentāros?