"Svaigi un veselīgi produkti" – tā vēsta daudzsološa izkārtne pie Purvciema tirgus ieejas vārtiem. Apstaigājot tirgus teritoriju, secinu, ka tas kļuvis krietni tukšāks un klusāks nekā pirms pieciem gadiem, kad dzīvoju rajonā un itin bieži mēdzu te iegriezties. Mana agrāk iecienītā zivju paviljona durvis rotā izkārtne "Slēgts". Tāds pats liktenis piemeklējis arī saldumu bodīti, kurā vēl pirms pāris gadiem varēja iegādāties plašu pašmāju ražotāju produkcijas klāstu. Kā jau darba dienā, pircēju nav pārāk daudz – pārsvarā jaunās māmiņas ar mazuļiem ratiņos un pensionāri, tomēr, salīdzinot ar pagājušajā nedēļā apmeklēto Vidzemes tirgu, kopskats Purvciemā ir krietni rosīgāks. Aptaujātie pārdevēji iesākumā nav īpaši runīgi, bet, man atsvaidzinot krievu valodas zināšanas, sarunas sāk raisīties. Te par dzīvi īpaši nesūdzas – pircēju, jo īpaši ziemā, esot mazāk, arī daudzi pārdevēji pametuši tirgu, bet tāda nu ir dzīve. Vairāk pircēju esot brīvdienās – no piektdienas līdz svētdienai. Kopējā noskaņojuma devīze varētu skanēt šādi: "Kā ir, tā ir, bet varētu būt labāk."
Tirgus dārzeņu paviljonos jaušams pavasara tuvums – kļavu sulas plastmasas pudelēs, vaskoti spīdīgas grieķu zemenes par sešiem eiro kilogramā, leknas zaļumu buntes, poļu gurķi un spridzīgi koši redīsiņi. Un, protams, milzīgos maisos safasētas "semočkas" – kur nu "Purčikā" bez tām!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
