Virtuves sarunas: Gatavot ar vērienu – Vineta Vīksna

Vineta ir no Vecumnieku novada, tur viņas ģimene dzīvo jau kopš seniem laikiem. Pati pašlaik dzīvo Apvienotajā Karalistē, Ziemeļjorkšīrā, kā pati saka – ļoti skaistā un ainaviskā vietā, kas oficiāli pat ieguvusi nosaukumu "Vieta ar izcili dabisku skaistumu – Hovardas kalni". Ikdienā viņa dara to, kas pašai vislabāk patīk, – gatavo savai ģimenei, rūpējas par piemājas dārziņu, audzē dārzeņus, apkopj augļu kokus un ogu krūmus, lai pēc tam iegūto ražu varētu izmantot, gatavojot visdažādākos ēdienus.

"Tasty" stāstu sērijā "Virtuves sarunas" sarunājas ar cilvēkiem, kas ar virtuves un ēdiena gatavošanas mākslu ir uz "tu".

Kādas ir tavas pirmās atmiņas saistībā ar ēst gatavošanu?

Kad man bija pāris gadiņu, biju pie mammas darbā padomju laiku ēdnīcā. Atceros tikai lielos katlus un šķīvju grēdas. Man tur ļoti patika! Bet pirmoreiz ēst gatavoju 12 gadu vecumā, kad mamma lika izcept pankūkas. Man tas bija pārsteigums un liels prieks. Mamma strādāja ārā dārzā un teica, kas man jādara, lai izceptu pankūkas. Es biju viena pati virtuvē, un viss izdevās ļoti labi. Kopš tā laika man ļoti patīk gatavot – labprātāk vienai pašai, kad citi netraucē. Vislabākās uzslavas bija no tēta – saldie ēdieni man sanākot garšīgāki nekā citiem.

Vēl no bērnības atceros, ka mans uzdevums bija mājās palīdzēt gatavot dažādus piena produktus. To vislabāk atceros un labprāt darītu arī šodien. Mums bija piena separators, griezām pienu, lai būtu krējums, kūlu sviestu, taisījām biezpienu, sieru.

Tevi vairāk saista latviskie produkti vai pasaules ēdienu iepazīšana?

Mani ļoti interesē, ko un kā ēda mūsu senči, kā viņi gatavoja, kā mūsdienu ēdienkartē ienāca nu jau tik ļoti pierastie produkti, piemēram, cukurs. Ko ēda pirms kartupeļiem, kādu maizi cepa. Man ļoti patīk pašai kult sviestu no saldā krējuma un gatavot biezpienu no paniņām. Biezpiena plācenīši no paštaisīta biezpiena ir pavisam cits ēdiens nekā tas, kas gatavots no veikala biezpiena. Taisu arī kaņepju sviestu un pati cepu maizīti. Gatavoju arī citu tautu ēdienus, kas ļoti neatšķiras no mūsu latviskajiem. Piemēram, gī sviestu pati taisu un izmantoju cepšanai. Arī daži tatāru ēdieni mums ļoti garšo, tos arī gatavoju. Piemēram, tatāru krējuma kūka un tatāru kartupeļu pīrāgi (ja tā var teikt) kuzikmjaks jeb kistibijs (кузикмяк jeb кыстыбый).

Kas tev ēdiena gatavošanā patīk visvairāk?

Pats gatavošanas process un rezultāts, kad izdodas tieši tā, kā gribēju. Man ļoti patīk gatavot miltu izstrādājumus, cept maizi, pīrādziņus, kūkas. Tad var izbaudīt mīklas mīcīšanu, rullēšanu, veidošanu. Es ļoti labi jūtu mīklu, kādai tai jābūt.

Man ļoti patīk pašai gatavot sviestu, biezpienu utt. – produktus, no kuriem tālāk var uztaisīt kaut ko citu. Vienmēr izmantoju tikai paštaisītu sviestu, taisu arī gī sviestu, ko izmantoju cepšanai.

Man patīk gatavošanā izmantot dažādus augus, arī ārstnieciskos. Man atklājums bija melnā plūškoka ziedi un ogas. No ziediem gatavoju dzērienu – kordiālu (sīrupu), ko liek klāt dažādām limonādēm, saldējumam, arī džinam. No ogām želeju, kas ļoti labi garšo ar mannā putru. Tā pati želeja ļoti labi der kā krāsviela – iekrāsoju rozā zefīrus. Plūškoka ogas ir ļoti sen zināmas un ēdamas, tikai mūsdienās reti kurš tās izmanto.

Bez kā virtuvē noteikti nevar iztikt?

Bez labas un ērtas virtuves nevaru iztikt. Man ir svarīgi, kurā pusē ir plīts, kurā izlietne un kur gatavošanas virsma. Man vajag, lai ir ērti un nekas netraucē, lai viss ir pa rokai. Man patīk gatavot ar vērienu!

Zinu, ka dalies ar saviem virtuves šedevriem "Facebook" gatavotāju grupiņā. Kāpēc to sāki darīt?

Es vairāk dalos ar pašu gatavošanas procesu un idejām. Cenšos atgādināt aizmirstus garšīgus ēdienus un parādīt, kā tos gatavo. Dalos tikai ar nelielu domubiedru grupu, ar latviešiem, kas atrodas Anglijā, kā gatavot ēdienus, ko ēdām bērnībā vai ko ēda mūsu vecāki. Dalos arī ar ziņām par Anglijā pieejamiem produktiem, no kuriem var pagatavot ēdienus ar latvisku garšu, jo daudzi šeit nezina, ko pirkt, ko gatavot, jo ēdiens šeit ir atšķirīgs.

Mēģini gatavot arī pēc receptēm, kuras ieteikuši citi?

Reti, bet dažreiz ir izcili labas receptes, kuras saglabāju un pēc kurām gatavoju mājās. Es cenšos negatavot neko, kur izmanto krāsvielas, labāk patīk, ja var iekrāsot ar dabīgajiem produktiem (tās pašas plūškoka ogas ļoti labi krāso). Mēdzu izmantot tādas sastāvdaļas kā agaragars un ksantāna sveķi (cepot, piemēram, bezglutēna maizi un citus miltu izstrādājumus).

Kur meklē labākos produktus?

Tā kā dzīvoju Anglijas laukos, te ir daudz mazu ciematiņu un fermu. Pat kaimiņiem ir katram savs mazdārziņš, daži audzē arī vistas un trušus. Vislabākie produkti ir no pārbaudītiem fermeriem – īstas lauku olas, lauku piens no Jorkšīras govīm, no kura pati gatavoju pārējos piena produktus. Dārzā ir vairāki augļu koki, ogu krūmi, un audzēju pati dārzeņus. Es uzskatu, ka gatavošana sākas ar to, ko var iegūt no dabas, nevis no veikala.

Ļoti labu medījuma gaļu var dabūt no vietējiem medniekiem – kaimiņš man pagājušoziem atnesa astoņus fazānus. Nesalīdzināt ar veikala vistām.

Man tuvumā nav pieejami latviešu veikali ar Latvijas produktiem, tāpēc visu nākas gatavot pašai. Tie, kas dzīvo pilsētās, labus lauku produktus var nopirkt pilsētas tirgū, arī medījuma gaļu.

Vai ēst gatavošana ir vairāk talants vai prasme, ko viegli iemācīties?

Es domāju, ka katrs var iemācīties gatavot ēst. Vajag nevis darīt "kaut ko nezin ko", bet saprast, ko un kāpēc tu gatavo. Nedrīkst uzlikt uz plīts ēdienu un aizmirst. Ir jāseko līdzi tam, ko dari, – tad viss izdosies.

Tā kā šobrīd dzīvo ārpus Latvijas, pastāsti – kā atšķiras vietējo ēšanas paradumi no latviešu?

Kādā radioraidījumā dzirdēju sakām, ka angļu ēdieni nav domāti tam, lai būtu garšīgi, bet gan – veselībai un spēkam. Tam es piekrītu. Ar to ir domāti angļu tradicionālie ēdieni – cepeši, krāsnī cepti vai sautēti dārzeņi, pudiņi u. c. Pēc maniem novērojumiem, Anglijas laukos cilvēki ēd ļoti vienkārši. Pārsvarā tie paši produkti, tikai citādi pagatavoti. Viņiem ir asinsdesas, kupati, baltmaizes pudiņš (sacepums) un citi tādi paši ēdieni kā mums, tikai pagatavoti mazliet citādi.

Spriežot pēc tā, ko angļi audzē savos dārzos, – viņi daudz ēd zaļos zirņus, pupiņas, kartupeļus, ziedkāpostus, burkānus, pastinaku, bietes, tomātus, kabačus un puravus. Mazāk ķiplokus un dilles, tikai ar lasi. Biezpiens angļiem ne visai garšo. Tāpēc vairs pat nepiedāvāju viņiem mūsu tradicionālos ēdienus. Es saprotu, ka viņiem var negaršot mūsu ēdieni, tāpat kā mums viņu ēdieni. Bet manam vīram ļoti garšo angļu brokastis. Bieži vien angļiem garšo mūsu medus kūka.

Nesen bijām ielūgti uz angļu kaimiņienes dzimšanas dienu. Apaļa jubileja. Daudz cilvēku – vairāk nekā 50. Ēdiens bija pārsteidzoši vienkāršs. Lazanja un zivju pīrāgs ar zaļajiem zirnīšiem. Saldajā svaigas ogas ar kustardu (angļu krēms) un siera plate. Un daudz vīna un alus. Un izskatījās, ka viņiem tā pieņemts. Interesanti, ka nebija nekādu salātu, arī dzimšanas dienas kūkas nebija.

Ja visu atlikušo mūžu būtu jāēd tikai viens ēdiens – ko tu izvēlētos?

Dažādus riekstus un sēkliņas, jo no tiem var pagatavot gan pienu, gan miltus, gan iegūt eļļu.

Varbūt esi aizguvusi kādu virtuves knifiņu vai ēšanas tradīciju no ārzemju ceļojumos piedzīvotā?

Kad pirms 10 gadiem sešus mēnešus dzīvojām Itālijā, ļoti iepatikās, kā viņi gatavo. Tur pirmoreiz sāku izmantot gatavošanā baziliku. Viena tante man mācīja, kā viņa gatavo lielas pieneņu lapas ar ķiplokiem olīveļļā un ciedru riekstiem. To gan neesmu mēģinājusi atkārtot, bet varētu.

Ko darīt, ja slinkums gatavot?

Ja slinkums gatavot, labāk neko negatavot – tāpat nesanāks. Var ātri kaut ko uzcept no saldētajiem produktiem.

Ja obligāti jāizvēlas, tad – sāļš vai salds? Maigs vai ass?

Labāk garšo salds, bet ne maigs, ne ass. Rupja, graudaina ēdiena tekstūra drīzāk patīk nekā maiga un krēmīga. Man patīk ēdiens ar dažādām sēkliņām, riekstiem, pilngraudu miltiem.

Vērtīgākais virtuves padoms, ko sniegtu ikvienam, kas lasa šo interviju!

Saprast, ko un kā grib gatavot, tad viss izdosies! Iesaku vispirms izdomāt, ko grib pagatavot, izdomāt, kā tam ēdienam jāgaršo, kādas garšas labi iet kopā, un tad gatavot. Svarīgi ir zināt, ko un kāpēc dari!