Čiekurkalna tirgus pirmsākumi meklējami 1951. gadā, kad pēc divu veikalu ēku celtniecības Ropažu ielā 62 un 70, to aizmugurē tika uzstādīti tirgus galdi. 90. gadu sākumā tirgus kļuva slavens kā rūpniecības preču brīvais tirgus, taču pēc dažiem gadiem šāda tirdzniecība tika aizliegta un tirgotāji izdzenāti. Kopš 1994. gada Čiekurkalna tirgu apsaimnieko AS “Čiekurkalns”.
Aizslidinot uz sānu tirgus ieejas durvis (jā, šeit tās ir bīdāmas, ne veramas, kā ierasts), nonāku centrālajā paviljonā. Izstaigājot pa eju labirintiem, konstatēju, ka "publika" te ir raibu raibā, kā jau tirgū pienākas: dārzeņu sievas, ezotēriskā literatūra, bārs "Minūtīte", medus, cepumi un konfektes, "Degoles" piens, konditoreja, "Forevers" gaļas produkcija. Manu uzmanību piesaista uz iesmiņiem savērtas, kūpinātas vistu astes – tas ir kaut kas neredzēts. Aprunājoties ar sirmu kungu, kurš Čiekurkalnā jau 10 gadus pārdod paša audzētas paipalas un to olas, uzzinu, ka vistu astītes esot varen branga zacene pie alutiņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
