Garšām bagāts kā sulīgs čebureks: 'Tasty' pēta, kas notiek Ķengaraga tirgū  (5)

Izkāpjot no mašīnas, pametu skatu visapkārt un, mēģinot "iebraukt" Ķengaraga tirgus likumos, nolemju vispirms aprunāties ar pēc skata draudzīgu sieviņu, kura netālu no ieejas pārdod pirmās narcises un glītas Lieldienu kompozīcijas. Izrādās, viņa ir Ķengaraga "iezemiete" un tirgojas ar ziediem un dārzeņiem jau ceturto gadu desmitu. Večiņa atminas, ka agrāk Ķengaragā andele notikusi citviet: "Sākumā ne te, bet citā placī bija sastutēti pāris galdi, kur privātie piedāvāja pašu audzētus labumus, bet tas piedāvājums bija niecīgs. Tagad, skaties, ir pat divi paviljoni – ej un izvēlies, ko tik vien gribi! Cilvēku gan pēdējā laikā palicis mazāk – tur pie vainas lielveikali, bet vispār nevar sūdzēties, pircēji nāk, vadība pirms diviem gadiem visus piebraucamos ceļus salaboja, arī jumtus nomainīja un paviljonus nosiltināja."

Mans ceļš ved uz dārzeņu paviljonu. Lielā metāla angārā ar stiklotu sienu valda rosība – netrūkst ne pircēju, ne pārdevēju. Sortiments ir gana plašs, sākot ar vietējiem dārzeņiem, āboliem, bērzu sulām, zaļumiem un beidzot ar aizjūras zemenēm un spīdīgiem baklažāniem. Cenšos noskaidrot, kāds noskaņojums valda Ķengaraga tirgū. "Nu būs mums tagad blakus tā "Akropole" – un tad?! Domājat, ka cilvēki vairs pēkšņi uz tirgu nenāks? Izstaigāsies pa to lielo māju un pa ceļam tāpat iebrauks pie mums – pēc normāliem kartupeļiem, gurķīšiem, tomātiņiem un kārtīgas zaļumu buntes. Kurā lielveikalā tad var dabūt šitādas (rāda) dilles vai kinzu? Tur tev pa bargu naudu jāpērk pāris laksti," pirmā uzrunātā dārzeņu sieva ir noskaņota optimistiski.

"Kas tik te nenotiek! Tirgū atgadās viss, ko vien var iedomāties – pietiek i teātra, i drāmas, reizēm dabū dzirdēt un redzēt tādas lietas, ka taisni vai jābrīnās. Te garlaicīgi nemēdz būt," tirgus darba specifiku atklāj cita dārzeņu tirgone, piebilstot, ka laikam jau tādēļ viņa šajā nozarē turoties vairāk nekā divdesmit gadus.

Kad dārzeņu paviljona piedāvājums izpētīts, dodos uz turpat blakus esošo maizes, gaļas un piena paviljonu. Pirmais "acī iekrīt" stends, kur nopērkami un pagaršojami dažādi sālījumi. Ja sālīti gurķi, tomāti vai Korejas burkāni nav nekas jauns, tad tik lielus marinētos kabačus es redzu pirmo reizi. Te nopērkami arī daudzu iecienītie kāpostu un paprikas salāti pikantā marinādē un marinētie ķiplociņi, kas šašlika sezonā ir ideāla piedeva grilētai gaļai.

Apstaigājot paviljonu, ir patīkami redzēt, ka lielākā daļa tirdzniecības vietu ir aizņemtas un viss notiek. Fonā skanot vieglam krievu "šansonam", raibais tirgus piedāvājums man gar acīm pazib gluži kā kaleidoskopā. Paejot garām "franču" smaržu kioskam un pārdabiskā toņu gammā ieturētu mākslīgo rožu kompozīcijām, nonāku "saldajā galā". Te uz galdiem izkārtota tik krāšņa un daudzveidīga ekspozīcija, ka pat Villijs Vonka savā šokolādes fabrikā kļūtu vai zaļš aiz skaudības: šokolādes, marmelādes, konfektes spīdīgos daudzkrāsu papīrīšos, trausli cepumi, rūtainas vafeles un kas tik vēl ne. Našķi esot gan dažādu pašmāju, gan brālīgo kaimiņu republiku ražojums, mani informē saldumu bodītes pārdevēja.

Viens otram iepretim draudzīgi sadzīvo "Degoles" un "Latgales" piena produktu stendi. Pie latgaliešiem nopērkama arī Līvānu ražotnes "Zemnieku saldējums" produkcija, ko, kā apgalvo pārdevēja, lielveikalos neatrast. Te tieku pie kastītē iepakota plombīra ar karameli un riekstiem, savukārt degoliešu stendā iekrītu uz grauzdētu miežu un cigoriņu kafiju.

"Gaļas gala" piedāvājums Ķengaragā ir gana plašs un daudzveidīgs: cūka, jērs, liellops, teļš, vista un tītars – katrs atradīs ko savai gaumei piemērotu. Te nopērkams arī šašliks grila sezonas atklāšanai un tāda alternatīva likšanai uz grila kā cūkgaļas un jaunlopa, cūkgaļas un jēra maltās gaļas desiņas. Priecē, ka plašā klāstā tiek piedāvāti arī dažādi subprodukti, sākot no nierēm, aknām, plaušām un sirdīm, beidzot ar tādām ekstrām kā liellopa traheja, ko saviem mīluļiem mājās kā īpašu kārumu izvēloties suņu saimnieki.

To, ka agrāk šajā paviljonā bijušas nopērkamas arī zivis, vēl joprojām apliecina pagātnes liecība izkārtnes veidolā. Netālu no tās ironiskā kārtā iekārtojies makšķernieku preču veikaliņš. Sak', gribi tikt pie svaigām zivīm, pērc makšķeri un dodies pēc loma uz tuvējo Daugavu! Tiesa gan, ja kārojas nobaudīt sālītas vai marinētas zivis, tad Ķengaraga tirgū var nopirkt gan treknas sveramās siļķes, gan rolmopšus un pikantas ķilaviņas.

""Karne" un "Dubiki" no Latgales – viss taisīts pēc labākās sirdsapziņas un garšo kā mājās," uz manu jautājumu par to, kur ražoti skaisti "nosauļotie" kūpinājumi un kārdinošais speķītis, atbild gaļas bodītes pārdevēja, sulīgi iekožoties čeburekā. Ja jau reiz esmu iztraucējusi kundzi pusdienu pārtraukumā, tad nolemju iet līdz galam un uzjautāju, kur var tikt pie tādas ēdmaņas.

Sekojot tirgones norādēm, drasēju uz paviljona pretējo galu. Tirgus ejas galā beidzot pamanu daudzsološo uzrakstu "Karsti čebureki". Uz durvīm piestiprināta zīmīte vēsta par 15 minūšu pārtraukumu, bet pircēji jau sastājušies rindā. Tā ir laba zīme. Stājos rindas galā un, gaidot pārdevēju, rūpīgi izpētu ēdienkarti: jēra čebureks – 1,70 eiro, liellopa – 1,50, jēra un siera – 1,90, liellopa un siera – 1,70. Piedāvājumā ir arī hačapuri – 1,50 eiro un liellopa gaļas pelmeņi – 2,50 eiro. Labumu "aizskalošanai" var pasūtīt arī glāzi tējas par nieka 45 centiem. Nolemju uzdzīvot un izvēlos dārgāko – čebureku ar jēra un siera gaļas pildījumu. Tas ir sulīgs un garšām bagāts – gluži kā pats Ķengaraga tirgus.

* "lūdzu" krievu val.

Lūk, ieskats Ķengaraga tirgus piedāvājumā.