Pasteidzoties notikumiem pa priekšu, varu atklāt, ka šis tirgus ir tik ļoti... tirgus! Ķengaragā valdošā atmosfēra mani aizkustināja līdz sirds dziļumiem: čebureki blakus aptiekai (lai, ja nu kas, var paķert mezīmiņu), kāzu pušķi līdzās bēru vainagiem (laikam arī, ja nu kas) un teju uz katra stūra dzirdamā bilinguālā frāze “Lūdzu, пожалуйста*", ko pārdevēji "atstrādājuši", lai uzrunātu pircējus. Tā vien šķiet, ka visi te cenšas sadzīvot draudzīgi un tirgus ir īstena mikrorajona sirds. Lasi tālāk un uzzini, kā tad man gāja, pirmo reizi mūžā apmeklējot kolorīto Ķengaraga tirgu.
Izkāpjot no mašīnas, pametu skatu visapkārt un, mēģinot "iebraukt" Ķengaraga tirgus likumos, nolemju vispirms aprunāties ar pēc skata draudzīgu sieviņu, kura netālu no ieejas pārdod pirmās narcises un glītas Lieldienu kompozīcijas. Izrādās, viņa ir Ķengaraga "iezemiete" un tirgojas ar ziediem un dārzeņiem jau ceturto gadu desmitu. Večiņa atminas, ka agrāk Ķengaragā andele notikusi citviet: "Sākumā ne te, bet citā placī bija sastutēti pāris galdi, kur privātie piedāvāja pašu audzētus labumus, bet tas piedāvājums bija niecīgs. Tagad, skaties, ir pat divi paviljoni – ej un izvēlies, ko tik vien gribi! Cilvēku gan pēdējā laikā palicis mazāk – tur pie vainas lielveikali, bet vispār nevar sūdzēties, pircēji nāk, vadība pirms diviem gadiem visus piebraucamos ceļus salaboja, arī jumtus nomainīja un paviljonus nosiltināja."
Lielveikalos konkurenci nesaskata
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
