Virtuves sarunas: Saldo ēdienu burve, kas gatavo no sirds, – Veronika Ļevša  (1)

Veronika pati nāk no Stendes, kur dzīvojusi līdz pilngadībai. Dažus gadus vēlāk pārcēlusies dzīvot uz Vāciju ar domu, ka paliks tur vien dažus mēnešus. Tā nemanot paskrējuši 13 gadi, un Vāciju viņa šobrīd sauc par savām mājām. Uz Latviju Veronika atbrauc paciemoties pie ģimenes – tēva un brāļa – un radiem, priecājas par labi pavadīto laiku. Tomēr pienāk brīdis, kad tomēr gribas atgriezties Vācijas mājās. Tur viņa dodas garās jo garās pastaigās ar abām savām meitām, labprāt sēņo un lasa grāmatas. Taču pats svarīgākais – ugunīgajai sarkanmatei Veronikai ļoti patīk gatavot ēst. Arī meitiņas to novērtē un par īpašiem pasūtījumiem neprāto – ēd visu, ko mamma gatavo, jo viņu mājas virtuvē valda ēdienu dažādība.

"Tasty" stāstu sērijā "Virtuves sarunas" sarunājas ar cilvēkiem, kas ar virtuves un ēdiena gatavošanas mākslu ir uz "tu".

Kādas ir tavas pirmās atmiņas saistībā ar ēst gatavošanu?

Pirmoreiz pie omammas gatavoju ceptus kartupeļus. Man tad bija 12 gadu. Visi bija siena talkā, un es vēlējos viņus pārsteigt. Īstenībā garšoja labi. Atceros tā, it kā tas vakar būtu noticis. Ēdāji, protams, slavēja. Un tad arī man parādījās tā vēlēšanās gatavot.

Vai ir kas tāds, ko esi iemācījusies no mammas, vecmāmiņas vai kāda cita tuva cilvēka, – receptes, virtuves gudrības?

No mammas atceros, kā viņa vistiņu taisīja cepeškrāsnī. Līdz šai dienai es to gatavoju tāpat. Noteikti daudzi tā Latvijā gatavo. Trusi gatavoju pēc vecmāmiņas receptes. Tā garša ir neaprakstāma!

Tevi vairāk saista latviskie ēdieni vai citu tautu kārumi?

Bija tāds periods, kad skumu pēc Latvijas. Tad, protams, daudz gatavoju latviešu ēdienus. Bet tagad man ir dažādības periods. Garšo arī itāļu, vācu un krievu virtuves ēdieni.

Kas tev ēdiena gatavošanā patīk visvairāk?

Īstenot tā, kā es to biju iedomājusies. Smaržas un garšas salikumi. Un tā laime, ko es izjūtu sevī. Baudīt vienkāršu, bet garšīgu ēdienu. Kuram gan nepatīk garšīgi paēst? (smaida)

Zinu, ka dalies ar gardumu receptēm "Facebook" gatavotāju grupiņā. Kāpēc to sāki darīt?

Esmu tāds cilvēks, kurš labprāt dod. Daudzi pavāri nedalās ar savām receptēm. Firmas noslēpums. Man patīk sniegt cilvēkiem mazu laimīti un iepriecināt. Protams, ir daudzi kritizētāji un daudzi, kas slavē. Es ieklausos, bet tik un tā daru pēc sava prāta, kā pati domāju.

Kā atrodi iedvesmu gatavot? Un vai ir kāds rituāls, kuru piekop, kad atrodies virtuvē?

Iedvesmu es nemeklēju. Man tā ir visu laiku. Vakaros, šķirstot receptes, ieraugot kaut ko jauku. Un man uzreiz galvā ir recepte. Kā puzle, kas jāsaliek kopā. Bet tas ir tikai dažas sekundes – un puzle ir salikta. Un tad pa nakti nevaru gulēt, jo vēlos to ēdienu ātrāk pagatavot.

Vienīgais rituāls, kas man ir virtuvē, tā ir kafija. Tā vienmēr ir līdzās!

Ko tev pašai vislabāk patīk gatavot?

Labprāt gatavoju visu ko. Man patiešām ļoti patīk gatavot saldos ēdienus.

Kur meklē labākos produktus un citas izejvielas?

Es parasti iepērkos lielveikalā, pa retam tirgū.

Vai ēst gatavošana ir vairāk talants vai prasme, ko viegli iemācīties?

Ja nav gribēšanas, tad iemācīties būs grūti. Ēdieni ir jāgatavo ar mīlestību, tad būs arī pārsteidzošs rezultāts. Viss, kas steigā gatavots, nav tas. Protams, ir cilvēki, kuriem nav daudz laika gatavot.

Ja visu atlikušo mūžu būtu jāēd tikai viens ēdiens – ko tu izvēlētos?

Protams, ka kūkas un čipsus. (smejas)

Varbūt esi aizguvusi kādu virtuves knifiņu vai ēšanas tradīciju no ārzemju ceļojumos piedzīvotā?

Man pašai ir savi knifiņi. Tos tagad var ļoti daudz redzēt sociālajos tīklos, pat nekur neizbraucot.

Ja obligāti jāizvēlas, tad – sāļš vai salds? Maigs vai ass?

Salds un maigs.

Vērtīgākais virtuves padoms, ko sniegtu ikvienam, kas lasa šo interviju!

Ja jums pirmajā reizē kaut kas nav izdevies, neatmetiet ar roku. Īstenojiet to, ko esat iedomājušies! Tad tā bauda būs neaprakstāma. Lai jums gatavošana sagādā baudu, un lai jūsu ģimene un draugi ir sajūsmā par jums! Mīliet viens otru!