'Sēņu pietrūkst tā, ka raudiens nāk.' Latvijas garšas, pēc kurām skumst tautieši ārzemēs  (23)

Sadarbībā ar grupu "Latvieši UK gatavo" izveidojām aptauju, lai uzzinātu, kādas tad ir Latvijas īpašās garšas un produkti, ar kuriem nenošausi greizi, vedot pāri robežai kā ciema kukuli vai ceļot galdā, uzņemot ārzemju viesus.

Produkts, kura ārzemēs dzīvojošiem latviešiem pietrūkst visvairāk, ir maize. Biežāk pieminētie veidi: "Liepkalnu" maize, "Ķelmēnu" rupjmaize, "Kuršu" sēklu rupjmaize, "Lāču" burkānmaize un saldskābmaize "kurai vienmēr atradīsies vieta čemodānā", parastais "ķieģelītis" – tikko cepts, ar kraukšķīgu garoziņu, arī dažādu veidu maizes grauzdiņi.

Biezpiens, skābais krējums un rūgušpiens ir Latvijai raksturīgi piena produkti, kurus ne vienmēr var sameklēt ārzemju veikalu plauktos, tāpat kā siera desu, Jāņu sieru ar ķimenēm un kazas siera bumbas eļļā. Saldummīļiem visvairāk pietrūkst "Kāruma" sieriņu, sveramās biezpiena želejas ar marmelādes gabaliņiem un saldā biezpiena ar rozīnēm.

Latviešu īpašās attiecības ar sēnēm nav nekāds jaunums, tādēļ nav brīnums, ka, ārzemēs dzīvojot, daudziem sapņos rādās mammas marinētās beciņas un gaileņu mērce. "Man te pietrūkst meža sēņu, tā, ka raudiens nāk: baravikas, gailenes – ceptas, mērcē, vārītas ar krējumiņu, mmm... To dēļ tiešām naktī celtos un ēstu," atklāta ir grupas dalībniece Edīte Treide. Populārākie sēņu ēdieni ir: gaileņu mērce, marinētas baravikas vai beciņas, bērzlapju vai saulsardzeņu karbonādes, sālītas sēnes, sēņu zupa, arī buljona kubiņi ar sēņu garšu, kuri, kā izrādās, ārpus Latvijas reti kur ir nopērkami.

Latviešiem svešumā pietrūkst ne tikai sēņu, bet arī dažādu citu mūsu valsts dabas velšu. Lācenes, mellenes, aronijas, cidonijas – tā ir īstā Latvijas garša. "Dzidrie āboli, cukuriņi, meža zemenes ar pienu...Pārējo var nopirkt arī te, bet šo var baudīt tikai Latvijā, aizbraucot attiecīgajā sezona un pašu spēkiem sarūpējot," savas Latvijas garšas ieskicē Vineta Vīksna. Arī medus, ziedputekšņi, zāļu tējas, bērzu sula, kaņepju sviests, ķimenes, pelēkie zirņi, cūku pupas pākstīs, meža ogu ievārījumi ir produkti, kuri nav nopērkami kurā katrā ārzemju bodē.

"No daudz kā esam atraduši, jo jau pārāk ilgi dzīvojam prom no Latvijas. Gadās, ka, aizbraucot uz Latviju un iegādājoties kādu agrāk iecienītu produktus, nākas vilties, jo izrādās, ka tas vairs negaršo kā agrāk. Bet tas, ko es vienmēr atvedīšu līdzi no Latvijas, ir mājas kūpināts speķītis vai cauraudzītis. Tā nu reiz ir manta, ko šeit nenopirkt!" atklāj Gunita Krivāne – Baltiņa, un viņai piekrīt daudzi ārzemēs mītošie letiņi, atzīstot, ka gaļas kūpinājumi ir Latvijas kulinārā mantojuma "zelta fonds". Biežāk pieminēti gaļas produkti ir: marinēta un kūpināta vista un cūkgaļa, vistas giross, žāvējumi, sālīts vai kūpināts speķītis vai cauraudzītis, kūpinātas ribiņas vai cūkas šņukurs.

Kā jau pie jūras mītošai tautai, zivis izsenis ir bijušas viens no latviešu ēdienkartes stūrakmeņiem. Kādi tad ir tie zivju produkti, kuri raksturīgi Latvijai? "Mans grozs sastāv no mazsālītām siļķēm, ceptiem nēģiem, žāvēta zuša un vēl kādas gardas žāvētas zivs filejas, kas nopērkams zivju paviljonā Centrāltirgū," iecienītākās zivju delikateses uzskaita Līga Druka - Smalkā.. Citi latviešu iecienīti produkti, ko piemin foruma dalībnieki, ir: siļķes skārda bundžās, ķilavas, sālītas, kūpinātas vai marinētas reņģes ar sīpoliem, žāvēti mencu ikri, kūpinātas butes, skumbrijas un lucīši, nēģi želejā, arī jūras kāposti. Netrūkst arī to, kas skumst pēc līdakām, karpām un citām zivīm, kas noķeramas Latvijas upēs un ezeros.

Kādi tad ir Latvijai raksturīgi dzērieni, atmiņas par kuriem silda latviešu sirdis svešumā. Topa līderis ir "Rīgas balzams" dažādās tā garšu variācijās, kuru daudzi tur mājas aptieciņā vismaz zāļu tiesai. Ne vienam vien trūkst arī "Rīgas šampanieša" mutuļojošās garšas un dažādu Latvijas darītavu – gan lielu, gan mazu – alutiņa un vasaras iecienītās veldzes, proti, kvasa.

Saraksts ne būtu pilnīgs bez latviešu iecienītāko našķu uzskaitījuma. Kārumu topa priekšgalā ierindojas "Cielaviņa", "Selgas" cepumi un vafeles, "Laimas" konfektes, "vecrīgas", "vēja kūkas" ar biezpiena krēmu, "žagariņi", vafeļu tortes, "gotiņas", zefīrs šokolādē, iesala ekstrakts, lauku tortes, hematogens.

No sāļā "gala" visbiežāk ar labu vārdu tiek pieminēti "Ādažu" čipsi, speķa pīrādziņi, kā arī veikalu gatavie salāti, jo, tici vai ne, bet ārpus Latvijas veikalu plauktos neatrast trauciņos safasētu rasoliņu, siera salātus vai siļķi "kažokā", kas mums šķiet tik pašsaprotama lieta.

Ja dzīvo ārpus Latvijas, padalies komentāros, kādas ir tās Latvijas garšas, kuru pietrūkst tev.