Kur meklēt brangākās baravikas un cik ūdeņos vārīt guvumu. Saruna ar sēņu pazinēju Initu Dānieli

Lai droši varam sākt sarunu, neriskējot, ka virtuvē pa to laiku kaut kas pāries pāri malām vai piedegs, Inita Dāniele pirms sarunas steidz paveikt pēdējos priekšdarbus, noceļot no plīts katliņu ar vārītiem jaunajiem kartupelīšiem.

Ir sācies īsts sēņošanas trakums – sociālos tīklus pārpludinājušas aculiecinieku uzieto beku, baraviku un gaileņu plantāciju fotogrāfijas – šķiet, ka jūnija ilgstošais karstums nav negatīvi ietekmējis sēņu ražu. Kādi ir jūsu novērojumi?

Sēnēm galvenais ir siltums un mitrums. Pašlaik ir gana silts un pietiekoši mitrs – lietus līst – tas jau viņām patīk. Ilgstoši aukstuma vai karstuma periodi sēnes īpaši neietekmē, jo visi dzīvie organismi, kas pie mums dzīvo, – gan tie, kas aug mežā, gan tie, kas aug dārzā – ir pielāgojušies tam, ka Latvijā ir ļoti mainīgi laikapstākļi. Tie, kas nespēj pielāgoties, vienkārši nespēj izdzīvot. Vasaras sēnēm – bekām, bērzlapēm, gailenēm – vairāk patīk siltāks laiks, bet ir arī tādas sēnes, kas aug vēlu rudenī un pat ziemā – dažādām sugām ir dažādi augšanas apstākļi.

Kur Latvijā ir meklējami labākie baraviku meži? Ir dzirdēts, ka tādi esot Kurzemē. Kā un vai Latvijas mērogā atšķiras sēņu audzes?