Juris Ross
Viena no pazīmēm, kas raksturo mūsdienu dzīvesveidu, ir mūsu atsvešinātība no pārtikas – savai ikdienai nepieciešamo ēdienu pārsvarā redzam tikai kā gatavus produktus veikalu plauktos vai ēstuvē uz šķīvja, bet pats pārtikas rašanās cikls mums lielākoties ir svešs. Ir dzirdēti daudzi kuriozi piemēri par bērniem, kuri domā, ka piens nāk no pakas, nevis govs tesmeņa, taču vai esam labāki par šiem bērniem? Diez vai.

Lielākā daļa cilvēku, visdrīzāk, nesasaista savu ikdienas pārtikas patēriņu ar ietekmi uz vidi vai kādas konkrētas saimniekošanas pieejas atbalstīšanu. Tāpēc itin bieži var gadīties tā, ka zaļi noskaņots cilvēks, kuru uztrauc klimata krīze un kurš vēlas ko darīt, lai to mazinātu, labi domādams, dodas uz lielveikalu ar auduma maisiņu un savu burciņu, taču ar produktiem, kurus iegādājas, atbalsta pārtikas ražošanas sistēmas, kuras veicina gan klimata pārmaiņas, gan dabas daudzveidības izzušanu.

Pārtikas izvēle ir rīcība, kas tiešā veidā var ietekmēt konkrētu dabas vērtību saglabāšanos vai, tieši otrādi, – izzušanu. Kā mūsu pārtikas izvēle saistīta ar dabisko pļavu saglabāšanu?

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Abonē un lasi vairāk:

LasāmgabaliDelfi PlusTasty pēta

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit