'Tasty' atklāj mītus un patiesību par Rīgas Dzemdību nama ēdienkarti

“Dzemdību namā uzturējos pirms mēneša. Ēdināšana tiešām pārsteidza. Biju gatavojusies, ka tiks dots klasisks slimnīcas ēdiens, bet Dzemdību nama ēdināšana bija kaut kas negaidīts. Katru dienu cita ēdienkarte ar svaigiem un kvalitatīviem produktiem. Katru dienu brokastīs cita putra, ar tēju un kādu maizīti. Pusdienās divi ēdieni – zupa un otrais. Aknu mērce bija tik laba, ka to ēdu, kaut gan ikdienā no aknām izvairos. Un neesmu zupu fans, bet katru dienu zupas šķīvi izēdu tukšu. Vakariņas vieglas, bet sātīgas. Katru ēdienreizi tiešām gaidīju, jo ēdiens bija ļoti garšīgs un porcijas lielas, pat vīrs varēja paēst, kaut porciju nesa tikai vienu – jaunajai māmiņai. Tikai labākās atsauksmes no manas puses, neviena slikta vārda par ēdināšanu šajā iestādē,” portāla “Cālis” forumā pozitīvā pieredzē dalās kāda māmiņa.

Arī es pati kā trīs meitu mamma, no kurām divas nākušas pasaulē tieši Rīgas Dzemdību namā, atceros tur baudītās maltītes kā gardas un daudzveidīgas, tomēr, pārskatot interneta plašumus, redzams, ka pieredze un viedokļi atšķiras.

Uztura speciāliste Liene Sondore: aicinu māmiņas nebaidīties ēst

Dzemdētājas ir dažādas – kāda sver 50 kilogramus, cita 90. Pēc kāda principa tiek aprēķināts dienā uzņemamo kaloriju daudzums?

Princips ir ļoti vienkāršs – mūsu valstī ir Ministru kabineta noteikumi Nr. 172*, kas neparedz sadalījumu svara kategorijās. Kas šajā dokumentā ir noteikts, pēc tā mēs – tāpat kā citi stacionāri, skolas un bērnudārzi – arī strādājam. “Špikeris” ir priekšā, tur viss ir pateikts: cik dārzeņu, gaļas, piena produktu jābūt nedēļā, cik zivju produktu. Ja ir paredzēta zivs kotlete, tad mums tā ēdienkartē arī ir. Šie MK noteikumi paredz varietāti kalorāžā – ja sievietēm pēc dzemdībām tiek ieteikts uzņemt plus 500 kalorijas, tad mēs Dzemdību namā tomēr savos dienas ēdienkartes aprēķinos neņemam ieteikto minimumu, bet mēģinām uzrēķināt maksimāli augstāk virs vidējā.

Dzemdību nama īpatnība ir tā, kas mēs nevaram dot, piemēram, sakņu sautējumu, kurā ir kāds zaļais zirnis vai kāposts. Patiesībā jau mēs varētu, jo tas tā ir visā Eiropā, bet mūsu cilvēkiem joprojām ir tādi priekšstati un aizspriedumi, kas iesakņojušies no padomju laikiem, ka barojošas māmiņas to nedrīkst ēst. Citur Eiropā šādu aizspriedumu nav. Gluži pretēji – tiek ieteikts ēdienkartē iekļaut vairāk pākšaugu un dārzeņu, bet, nu, mēs nedodam – Dzemdību nama ēdienkartē nav ne zirņu putras, ne pupiņu zupas, ne kāpostu zupas, ne skābu kāpostu. Mēs vienkārši zinām, ka mūsu sievietes to neēdīs. Ir mēģināts, un redzam, ka baidās ēst pākšaugus, baidās ēst kāpostus. Šie ēdieni vienkārši paliek uz šķīvja. Mēs to respektējam.

Es domāju, ka jānomainās veselai paaudzei vai pat divām paaudzēm, lai tas mainītos. Padomju Savienībā bija ļoti strikti noteikts, ko drīkst un ko nedrīkst, bija speciālas diētas – līdz pat tam, ka deva gandrīz vai tikai baltmaizi un tēju.

Katra sieviete taču pazīst savu organismu un tā reakcijas – zina, piemēram, no kā pūšas vēders. Ja tas tā ir bijis pirms grūtniecības un grūtniecības laikā, tad tas tā, visticamāk, būs arī pēc dzemdībām. Ja mamma ir apjukusi vai neziņā, viņai ir iespējas turpat Rīgas Dzemdību namā saņemt bezmaksas uztura speciālista konsultāciju.

Kuri ir jauno māmiņu iecienītākie ēdieni?

Nu, kaut vai tā pati karbonāde. Paradoksāli, bet vienmēr tiek apēsti arī cīsiņi. Gadās, protams, cilvēki, kuri ir sašutuši par to, ka ēdienkartē ir šāds piedāvājums, bet jāsaprot, ka šis cīsiņš jau arī ir reglamentēts – MK noteikumos ir skaidri atrunāts, cik procentu gaļai jābūt tā sastāvā. Grūtāk mūsu sievietēm iet ar sakņu salātiem, dārzeņu sautējumiem, bet nevar arī teikt, ka tos pavisam neēd.

 Lūk, ieskats Rīgas Dzemdību nama ēdienkartē.

4. novembra ēdienkarte

Brokastis: piecgraudu pārslu biezputra, sviestmaize ar sieru, tēja ar cukuru.

Pusdienas: zivju zupa, mājas sautējums, svaigu dārzeņu salāti, saldskābā maize.

Launags: biezpiens ar krējumu.

Vakariņas: rauga pankūkas ar ievārījumu, tēja ar cukuru.