Valters ir dzimis un audzis Ogrē, un savos 22 gados jau paspējis iepazīt pavārmākslu no dažādām pusēm: guvis pieredzi vairākos populāros Rīgas restorānos, bijis recepšu autors kulinārijas žurnālā "Četras Sezonas", kā arī stažējies Dānijas restorānā "Domestic", kuram piešķirta "Michelin" zvaigzne.
Vaicāts par nākotnes plāniem, Valters nesteidzina notikumus: "Nākotnē plānoju turpināt strādāt un mācīties gan tepat Latvijā, gan ārzemēs, un tad jau manīs, kur dzīves ceļi mani aizvedīs. Vēlos turpināt strādāt un izbaudīt to, ko es daru. Man nav precīzu nākotnes vīziju. Galvenais darīt savu darāmo un, iespējams, kādu iedvesmot ar to."
"Tasty" stāstu sērijā "Virtuves sarunas" sarunājas ar cilvēkiem, kas ar virtuves un ēdiena gatavošanas mākslu ir uz "tu".
Kad un kā tev radās aicinājums kļūt par pavāru?
Par gatavošanu neapzināti es sāku interesēties jau no bērna kājas, mājās šķirstot pavārgrāmatas. 12 gadu vecumā man pirmoreiz parādījās vēlme kļūt par pavāru, iedvesmojoties no kulinārijas raidījumiem, kurus pārraidīja televīzijā, un skatoties, kā virtuvē rosās ome un mamma.
Kā tev šķiet – ēst gatavošana ir vairāk talants vai prasme, ko viegli iemācīties?
Manuprāt, ir cilvēki, kuriem tik tiešām ir talants uz ēst gatavošanu, bet lielākoties tomēr gatavošana ir prasme, ko var apgūt ikviens. Jo labāks tajā vēlies būt, jo smagāks darbs ir jāiegulda.
Kādas ir tavas pirmās atmiņas saistībā ar ēst gatavošanu?
Atceros, ka es kā mazs ķipars uzlīdis uz krēsla vēroju, kā ome cep vafeles.
Kāda ir tava kulinārā filozofija?
Profesionālajā dzīvē es cenšos piekopt "New Nordic" un "Baltic" virtuves. Cenšos izmantot pēc iespējas vairāk vietējo produkciju. Pēdējā laikā esmu sācis pastiprināti interesēties par dabas veltēm, ko ir iespējams iegūt no Latvijas ūdeņiem un mežiem. Kā arī ļoti aizraujoša un manai kulinārajai filozofijai tuva ir dažādu produktu fermentācija.
Taču es uzskatu, ka mājās var gatavot pilnīgi visu, ko vien kārojas. Galvenais, lai galu galā sanāktu garšīgi. Ar "Tasty" lasītājiem jau pavisam drīz padalīšos ar gardām un super vieglām mājas receptēm – jāpiebilst, ka tās, protams, ļoti būtiski atšķirsies no tās sarežģītības pakāpes, ko gatavoju savā profesionālajā dzīvē kā pavārs.
Kur tu meklē idejas jauniem ēdieniem?
Uzskatu, ka patiesi jaunu ēdienu ir grūti vai pat neiespējami izdomāt, jo visa mūsdienu kulinārija ir balstīta uz dažādām jau esošām gatavošanas tehnikām un tradicionālām receptēm. Katrs pavārs to tālāk mēģina modernizēt. Ēdienu un pasniegšanas idejas es smeļos no dažādām pavārgrāmatām, kā arī, protams, no sociālajiem tīkliem, instagramā.
Kuri Latvijas un ārzemju šefpavāri tevi iedvesmo?
Mani iedvesmo tik tiešām daudzi un dažādi pavāri. Daži no tiem ir Niklass Eksteds (Niklas Ekstedt) Renē Redzepi (Rene Redzepi), Pols Andriass Ziska (Poul Andrias Ziska), Kristofers Nortons (Christoffer Norton), Magnuss Nilsons (Magnus Nilsson). Šie pavāri mani iedvesmo ar ēdieniem, receptēm, dzīves ceļiem un savu filozofiju. No latviešu pavāriem es sekoju līdzi un iedvesmojos no Matīsa Aleksandrova, Valtera Zirdziņa un Žaņa Raivo Behmaņa.
Kam dod priekšroku – kārtīgam pamatēdienam vai desertam?
Tas ir atkarīgs no dienas un pasākuma. Ikdienā es dotu vairāk priekšroku pamatēdienam, taču, ja tiek svinēti kādi svētki, tad nekad neatteikšos no laba deserta.
Kas tevi ēdiena gatavošanā aizrauj visvairāk?
Process pats par sevi. Tas, ka vienmēr var uzzināt un iemācīties ko jaunu, kā arī tas, ka virtuvē ir liela radoša brīvība un galu galā ik reizi ir pacilājoša sajūta redzēt cilvēkus, kas patiesi izbauda tevis gatavoto maltīti.
Kas saista vairāk – latviskie produkti vai pasaules virtuvju ēdieni?
Pats dodu priekšroku Latvijas produktiem, jo mums dabā ir četras sezonas ar tik atšķirīgiem un skaistiem produktiem: zaļumiem, augļiem, dārzeņiem, ogām, sakņaugiem, sēnēm, utt. Kā arī mums ir daudz labu meistaru, kas gatavo sierus, vītina gaļas, taisa marinējumus. Galvenais ir iemācīties izzināt šos produktus un tos pareizi izmantot.
Kas ir tavi iecienītākie ēdieni, ko mēdzat gatavot atkal un atkal?
Nav tādu noteiktu recepšu un ēdienu, ko gatavoju atkal un atkal. Mājās ik reizi cenšos izmēģināt kaut ko jaunu, tomēr dodu priekšroku tā saucamajam komforta ēdienam (šajā rakstā skaidrojām, kas ir britu iecienītais "comfort food" un piedāvājām arī vairākas receptes).
Kādas ir lielākās neveiksmes, ko esi piedzīvojis virtuvē?
Protams, ir sanācis sadedzināt, pārgatavot un aizmirst lietas cepeškrāsnī vai uz pannas nepieskatītas, taču tā mēdz gadīties visiem. Pašam visdīvainākais notikums ir bijis, kad, gatavojot vienu recepti ir nācies pārskatīties pierakstos un sāku pievienot produktus pavisam no citas receptes. Beigu beigās nekas labs nesanāca, jo rezultāts bija mikslis no divām kardināli atšķirīgām receptēm.
Bez kā virtuvē noteikti nevar iztikt?
Divas svarīgākas lietas, bez kurām virtuvē nu nekādi – liels, labs griežamais dēlis un kvalitatīvs, labi uzasināts nazis.
Vērtīgākais virtuves padoms, ko sniegtu ikvienam, kas lasa šo interviju!
Necenties simtprocentīgi kopēt kādu, bet gan iedvesmojies no citiem. Gatavo to, ko vēlies un kas patīk . Galvenais – izmanto labākos produktus, ko iespējams dabūt, un iemācies tos novērtēt.