Ziemassvētki daudziem asociējas ar kārtīgu izēšanos. Pieturoties pie zināmajām tradīcijām, uz galda tiek meklēta vieta deviņiem vai 12 ēdieniem, uz plīts sildīts karstvīns un notiek knakstīšanās pie piparkūku šķīvja, taču – vai arī mūsu senči Ziemassvētkus svinēja tāpat? Par šo un citiem jautājumiem eksperti diskutēja Latvijas Universitātes (LU) rīkotajā Zinātnes kafejnīcā, kas bija veltīta Ziemassvētku mielasta tēmai.
LU Vēstures institūta pētniece Ieva Pīgozne, runājot par sendienām un pievēršoties laika posmam līdz 19. gadsimta vidum, par kuru zināms nav tik daudz, uzsvēra – katram laika posmam un vietai bijuši nedaudz atšķirīgi pārtikas produkti. "Ap 9., 10. gadsimtu mums ir pašas pirmās rokas dzirnavas, maizes krāsnis un raudzētā maize, kuru sāk cept." Viņa skaidro, ka jau kopš seniem laikiem Latvijā cilvēki ēda zirņus un pupas, bet augstvērīgkie produkti visu acīs bija gaļa un zivis. Sākotnēji tā bija medījumu gaļa, bet pēc tam – mājlopu gaļa, stāsta Pīgozne, piebilstot, ka pārtikā izmantoti arī zirgi.
"Interesanti, ka līdz pat apmēram 18. gadsimtam pienu pārtikā cilvēki lietoja ļoti maz, kas galvenokārt bija tādēļ, ka govis piena ziņā bija mazproduktīvas," teic Pīgozne, piebilstot, ka šī iemesla dēļ tādi produkti kā rūgušpiens, biezpiens un krējums pārtika tika vairāk izmantoti no 19. gadsimta. Savukārt galvenais produkts, kas panāca to, ka latvieši vairs necieš badu, bija kartupeļi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
