Burgeru vēsture Latvijā: kā 'McDonald's' ietekmējis mūsu ēšanas paradumus

1994. gada 15. decembris iegājis ne vien Latvijas, bet arī Baltijas vēsturē, jo Rīgas centrā atvērtais "McDonald's" bija pirmais Baltijā. Protams, arī sabiedrības uzmanība notikumam bija pievērsta pastiprināti – galu galā leiši un igauņi pie saviem autentiskajiem Amerikas ātrās ēdināšanas restorāniem tika tikai nākamo divu gadu laikā.

Protams, netrūka arī kritiķu. Piemēram, izdevums "Rīgas balss" dienu pēc atvēršanas publicēja kāda lasītāja viedokli: "Varbūt arī kādam garšos hamburgeri, un apmeklētāju restorānā netrūks. Es tomēr dodu priekšroku latviskās virtuves ēdieniem: pelēkajiem zirņiem ar speķi, sautētiem kāpostiem ar cūkas šņukurīti, maizes zupai ar putukrējumu, bubertam, pudiņiem un citiem pie mums iecienītiem ēdieniem."

"Zaļie" bija satraukušies par iepriekš Latvijā nepieredzēto vienreizlietojamo trauku izmantošanu un ārzemju izcelsmes izejvielu īpatsvaru “McDonald’s” produkcijā, savukārt patriotiski noskaņotajiem nebija pa prātam restorāna atrašanās vieta – tieši iepretim nacionālajam lepnumam Brīvības piemineklim.

Ātrās ēdināšanas milzi tas nebiedēja, jo astoņdesmito gadu vidū Itālijā jau bija piedzīvoti daudz kaismīgāki protesti pret “McDonald’s” restorāna atvēršanu pie Spāņu kāpnēm Romā – protesti pārauga “slow food” kustībā, mudinot saglabāt ikvienai vietai raksturīgās ēdiena gatavošanas un ēšanas tradīcijas un pārtikā izmantot vietējas izcelsmes un reģiona dabīgajai videi atbilstošus produktus.

Ap “McDonald’s” ienākšanu saceltā ažiotāža Latvijā ātri vien norima. Patlaban Rīgā un Jelgavā ir 13 ķēdes restorāni, kas katru gadu apkalpo vairāk nekā 9,6 miljonus klientu. Šo 25 gadu laikā Latvijā restorānus apmeklējuši vairāk nekā 170 miljoni viesu, pieveicot aptuveni 40 miljonus čīzburgeru un aptuveni 25 miljonus “Big Mac” burgeru, atklāj “McDonald’s” pārstāve Ilze Maskalāne.

Ieskats deviņdesmitajos

Atskatoties vēsturē, teikt, ka “McDonald’s” bija latviešu pirmā sastapšanās ar burgeriem, būtu pārsteidzīgi. Aculiecinieki atminas dāņu burgernīcu iepretim Bastejkalnam un kafejnīcu “Pārsla” pie tagadējās “Galerijas Centrs”, kur varēja ne vien leksēt saldējumu, kas pasniegts metāla trauciņā uz plastmasas kājiņas, bet nobaudīt arī ko burgerveidīgu – gaļas kotleti, kas iespiesta starp divām biezām sāļajām vafelēm. Tomēr, nenoliedzami, “McDonald’s”, tautā mīļi dēvēts par “maķīti”, bija pirmā lielā burgernīca, kas Latvijā ienāca uz palikšanu un 10 gadus rosījās burgeru nišā cēlā vientulībā, jo pirmais vērā ņemamais konkurents “Hesburgers” pie apvāršņa parādījās tikai 2004. gadā.

Uz tā laika restorānu kultūras un šausmīgo padomju labierīcību fona pirmais “McDonald’s” apmeklējums daudziem bija īsts kultūršoks. Smaidīgi un vienmēr laipni pārdevēji, gaišas un līdz mirdzumam spodri izbirstētas telpas. Tualetes ar papīra dvieļiem un automātiskajiem šķidro ziepju traukiem. Tas bija kas neredzēts! Bija no jauna jāmācās stāvēt rindās, jo sākumā tām piemita tendence izveidoties nevis perpendikulāri tirdzniecības letei, bet tai paralēli, kā padomju cilvēkam ierasts, tādējādi padarot neiespējamu tirdzniecību pie visām kasēm.