rasols
Foto: Shutterstock
Gada nogalē īpaši aktīvas kļūst diskusijas par to, kādam jābūt īstam rasolam, un tās mēdz izvērsties visai nokaitētas. Tam ir savs pamatojums – rasola vēsture ir sena un sarežģīta. Tāpat kā jebkura vēsture, kas iestiepjas tālu pagātnē, kur robežas grūti novelkamas un hronoloģija bieži tiek izdomāta vēsturnieku ērtības labad. Rasola pirmsākumus var meklēt gan Kurzemes zemnieku uzturā, kur tas esot ticis pat pūdēts.

Rasols ir labi dokumentēts vācbaltiešu ēdiens – neiztrūkstoša Ziemassvētku galda sastāvdaļa. Rasols ir bijis uz svētku galda bohēmistu Rīgā 1920. un 1930. gados. Šodien daudziem tas asociējas ar padomju virtuvi un tam ir zināms pamats. Rasolam līdzīgus salātus pazīst daudzviet pasaulē un Krievijā populārie Olivjē salāti tieši 1960. – 80. gadu periodā ietekmēja priekšstatu par mūsdienu rasolu. Latvijā padomju gados no rasola receptes pazuda siļķes, bietes, cepetis un skābais krējums, bet vietā nāca doktordesa, zaļie zirnīši, marinēti gurķi un majonēze, līdzīgi kā Olivjē salātiem. Par katru no šīm kulinārās vēstures epizodēm būtu savs stāsts, saistīts ar konkrētiem kultūras un vēstures procesiem, pretrunīgu informāciju, krāšņām spekulācijām un neiedomājamām sakritībām. Tomēr to aptvert vienā rakstā nav iespējams, tāpēc šoreiz – ieskats vienā šaurākā lapaspusē, proti, Olivjē salātu vēsturē, ko piedāvā emuārs "Latvijas virtuve".

Kupču maisījums

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!