Carnikavas saldējums ar Itālijas dželato dvēseli

Ideja ražot saldējumu Santai radusies, tā teikt, vajadzības pēc. Konstatējot, ka organisms "nedraudzējas" ar piena produktiem, nācies ieviest izmaiņas ēdienkartē. Tad nākusi apjausma, ka Latvijā ir gaužām pieticīgs saldējuma bez piena un olām piedāvājums. "2018. gada pavasarī izdomājām, ka vajag sākt kaut ko darīt lietas labā, jo arī man gribas nobaudīt garšīgu saldējumu bez piena. Vēl viena nozares problēma – produkti ar pārlieku lielu cukura daudzumu," stāsta uzņēmēja. Nolemts, ka jāmēģina iekarot tirgus nišu, piedāvājot vēsā kāruma alternatīvas arī veselīga dzīvesveida piekritējiem un cilvēkiem ar dažādām pārtikas alerģijām.

View this post on Instagram

A post shared by Carnikavas saldējums (@mu_nemu) on Jun 12, 2018 at 9:46am PDT

"Es biju idejas autore, bet nu var teikt, ka šis ir ģimenes uzņēmums," teic Santa, piebilstot, ka divu gadu gaitā saldējuma ražošanā ir iesaistīta teju visa ģimene. Ilgi esot sprieduši par to, kā "nobrendot" produkciju, lai nosaukums atspoguļotu abus uzņēmuma darbības virzienus: "Gribēju apvienot abus divus – gan vegānisko, gan parasto saldējumu. Plānošana, kā to paveikt, bija ilga, bet rezultāts, piemeklējot nosaukumu un dizainu, manuprāt, ir ļoti veiksmīgs un atmiņā paliekošs. Tāds – ar humoriņu. Saldējumiem, kas ir ar pienu, gotiņa strādā jeb "Gauja working hard", vegāniskajā versijā gotiņa atpūšas, piena nav un nevienu "mū" nav teikusi, tāpēc arī ir "nemū"."

Atteikums nav šķērslis uzsākt ražošanu

Santa atzīst, ka, uzsākot jauno rūpalu, viņu nav biedējušas ne Pārtikas un veterinārā dienesta, ne Valsts ieņēmumu dienesta prasības, jo ēdināšanas joma viņai nav sveša – tajā uzņēmīgā sieviete darbojusies jau iepriekš: "Man bija tā priekšrocība, ka ēdināšanas jomā neesmu jaunpienācēja. Bija zināmi gan PVD nosacījumi, gan formalitātes, lai nodibinātu uzņēmumu. Ar to visu nebija tik traki. Tas, ko es nezināju, – ar ko sākt, ko darīt, lai ar savu produkciju sasniegtu klientus."

Lai saņemtu atbalstu biznesa idejas virzībai, Santa pieteikusies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Siguldas Biznesa inkubatorā, taču diemžēl cerētās atsaucības nav bijis, jo plānotās investīcijas bijušas pavisam nelielas: "Jau sākumā ar ģimeni nolēmām, ka gribam uzsākt darbību pašu spēkiem, bez kredītiem. Nepieciešamais starta kapitāls bija 10 tūkstoši eiro, bet inkubatorā pateica, ka nav nekādu variantu." Neskatoties uz to, ka cerētais finansējums netika iegūts, tiem, kas šobrīd apsver sava rūpala uzsākšanu, Gunta biznesa inkubatoru iesaka kā labu starta platformu: "Tur ir daudz speciālistu, kas sniedz noderīgus padomus, atbalsta un palīdz visu "salikt pa plauktiņiem", saprast, ar ko sākt, un dod to pirmo grūdienu."

Par spīti atteikumam, Santas apņēmība sasniegt iecerēto nav mazinājusies. 2018. gada martā pašu spēkiem uzsākta uzņēmuma darbība. "Viss notika zibens ātrumā, un maijā mēs jau sākām tirgot saldējumu pirmajiem pircējiem," atceras Santa Anšēvica. Atbilstoši PVD prasībām ražošanai tika pielāgota mājas virtuve: "Sākām ar pavisam vienkāršām iekārtām. Svarīgākais pirkums bija saldējuma mašīna – nu jau pa šiem gadiem ir nomainītas vairākas." Līdz ar pieprasījuma pieaugumu nācies piepirkt klāt arvien jaunas iekārtas, un drīz virtuvē kļuvis par šauru, tādēļ nu jau ražošana notiek speciāli šim nolūkam projektētā piebūvē.

Mājražotāja teic, ka pirmais gads nav bijis viegls, jo sākumā jautājumu bijis vairāk nekā atbilžu: "Receptūra nebija skaidra, saldējuma recepšu izstrāde notika pašmācības ceļā. Būros cauri internetam, visai pieejamajai literatūrai, informāciju liku kopā un caurām naktīm "būros" pa virtuvi."

No Itālijas pārvesta vērtīga pieredze

Pēc pirmās sezonas Santa devās smelties zināšanas saldējuma gatavošanā uz Itāliju.