Kritēriju, pēc kuriem vērtē pavāru, ir ļoti daudz. Tiek noteikts, vai pavārs iekļaujas laikā, cik tīra ir virtuve, vai pavārs pareizi izmanto gatavošanas paņēmienus. "Piemēram, zivs jātīra ar pareizo nazi un tas jādara uz speciāla dēlīša, savukārt dārzeņu mizošanai jāizmanto cits, tam paredzēts nazis," stāsta Heinrihs. Konkursā tiek vērtēts, kā pavārs izskatās vizuāli, kāds ir inventārs. "Žūrija skatās, cik tīrs un kvalitatīvs ir inventārs, vai kāds no instrumentiem nav, piemēram, apdedzis." Mūsdienu konkursos pavāram svarīgi domāt par vidi, ekoloģiju. "Konkursā skatās, kādu pavārs izmanto plastmasu. Atkritumu mešanai mums tiek piešķirta viena urna, bet, ja esi nopietni gatavojies, pavāram jāpadomā par atsevišķu urnu bio atkritumiem, plastmasai un citiem atkritumiem," atklāj pavārs.
Heinrihs Erhards stāsta, ka, gatavojot konkursa darbus, iedvesmojies no Latvijas novadu māksliniekiem un viņu darbiem – modernista Romana Sutas dekoratīvā sienas šķīvja "Kāzas", Johana Valtera ainavas "Zilā upe" un Ingas Melderes kolāžas "Māja pie ūdenskrituma". "Centos domāt ārpus ierastā. Klasiskā pieeja konkursos ir tāda, ka pavāram zināmi produkti, tad viņš domā, ko no tiem varētu pagatavot un kāds būs noformējums. Es centos darīt no otras puses – atradu mākslas darbu, kurš man patika, tad domāju, kā izskatīsies mans darbs, un tad jau iekļāvu produktus."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
