Kritēriju, pēc kuriem vērtē pavāru, ir ļoti daudz. Tiek noteikts, vai pavārs iekļaujas laikā, cik tīra ir virtuve, vai pavārs pareizi izmanto gatavošanas paņēmienus. "Piemēram, zivs jātīra ar pareizo nazi un tas jādara uz speciāla dēlīša, savukārt dārzeņu mizošanai jāizmanto cits, tam paredzēts nazis," stāsta Heinrihs. Konkursā tiek vērtēts, kā pavārs izskatās vizuāli, kāds ir inventārs. "Žūrija skatās, cik tīrs un kvalitatīvs ir inventārs, vai kāds no instrumentiem nav, piemēram, apdedzis." Mūsdienu konkursos pavāram svarīgi domāt par vidi, ekoloģiju. "Konkursā skatās, kādu pavārs izmanto plastmasu. Atkritumu mešanai mums tiek piešķirta viena urna, bet, ja esi nopietni gatavojies, pavāram jāpadomā par atsevišķu urnu bio atkritumiem, plastmasai un citiem atkritumiem," atklāj pavārs.
Heinrihs Erhards stāsta, ka, gatavojot konkursa darbus, iedvesmojies no Latvijas novadu māksliniekiem un viņu darbiem – modernista Romana Sutas dekoratīvā sienas šķīvja "Kāzas", Johana Valtera ainavas "Zilā upe" un Ingas Melderes kolāžas "Māja pie ūdenskrituma". "Centos domāt ārpus ierastā. Klasiskā pieeja konkursos ir tāda, ka pavāram zināmi produkti, tad viņš domā, ko no tiem varētu pagatavot un kāds būs noformējums. Es centos darīt no otras puses – atradu mākslas darbu, kurš man patika, tad domāju, kā izskatīsies mans darbs, un tad jau iekļāvu produktus."
Konkursantiem bija jāizmanto šādi produkti: uzkodai – Latvijas audzēta strausa gaļa un baltie sīpoli, pamatēdienam – Latvijā audzēts sams, kartupeļi, burkāni un kāposti, savukārt desertam – mājas biezpiens, olas, ķirbis, dzērvenes. Kā uzsver "Pavāru kluba" valdes priekšsēdētāja Svetlana Riškova, šī gada konkursā īpašais bija tas, ka pavāri produktus izmantoja tikai no Latvijas ražotājiem, mājražotājiem un saimniekiem. "Labāka kvalitāte, kā šis, nevar būt," sacīja Riškova.
Jautāts par nākamajiem izaicinājumiem, Heinrihs Erhards teic, ka vēlas piedalīties starptautiskos konkursos, jo "pavāram, tāpat kā mūziķim un māksliniekam, tas ir svarīgi. Zināšanas un ideālu tehniku svarīgi pielietot, arī apmācot jaunos pavārus. Labs skolotājs parāda perfektāko variantu, kā tas jādara."
Konkursu rīkoja Pavāru klubs sadarbībā ar Latvijas lauku konsultācijas centru, "Novada garšas" projektu un izstāžu centru "Hanzas perons". Labākais pavārs balvā ieguva arī "Reaton Zelta pavārnīcu". Piebildīsim, ka konkursā par gada labāko pavārzelli tika atzīts Deniss Korotkovs (restorāns "Ogle"), kurš balvā ieguva "Reaton koka pavārnīcu". "Konkursa dalībnieki bija ļoti spēcīgi," uzsver Svetlana Riškova. "Šis konkurss lai ir kā iedvesmas avots gardēžiem, pie kuriem pavāriem iet uz maltīti!"