Lai gan modes dizaineru Dāvidu par gardēdi nenosauksi, jo viņa gastronomiskā gaume ir ļoti vienkārša un latviska, tomēr ir ārkārtīgi noderīgi uzklausīt cilvēku, kurš beidzis pārtikas tehnologus un teju divdesmit gadus bijis cieši saistīts ar vienu no pasaulē izsmalcinātākajiem kulinārijas reģioniem – Āziju.
Kad atnāk klients, vai runājot par apģērbu nekad nav bijis tā, ka saruna piepeši pārslēdzas uz ēšanu, jo kādam no jums gribas ēst un tāpēc ātrāk vajag pabeigt piemērīšanu vai citu procesu?
Man ir tā, ka es vispār neēdu. Vakar brokastis ēdu pusčetros pēcpusdienā. Mani ēdiens vispār neinteresē.
Bet sabiedrībā pazīstamus cilvēkus jau aicina uz dažādiem smalkiem banketiem, furšetiem.
Jā, mani aicina uz dažādām atklāšanām, ballītēm, tur parasti rīko furšetus un katrs vēlas izcelties ar ko nebijušu. Negribu nevienu no Latvijas smalkajiem pavāriem aizvainot, bet, piedodiet, tos neēdamos marasmus, ko esmu redzējis, pagaršojis… Par garšīgiem nevaru nosaukt pilnīgu nevienu. Pilnīgi nevienu! Jūs, pavāri, varat šķobīties un gorīties un teikt, ka tas ir smalki, ka esmu tumsoņa, bet tie nav ēdami, jo ir negaršīgi un sadomāti.
Vai cilvēki prot uzvesties banketos?
Neprot. Man nepatīk, ka uz furšetiem, atklāšanās uzaicina cilvēkus, tas laikam tagad izskanēs augstprātīgi, kuri neprot uzvesties. Mani tas aizvaino. Jau esmu to teicis, savulaik, kad prāmju satiksmi atklāja, mēs bijām uz prāmja, cilvēki grāba kaviāru, rija, stājas rindās, nes atkal, krāmē pilnus šķīvjus. Cilvēkiem nav izpratnes, ka tas vienkārši ir namatēva mājiens, ka esat gaidīti, nevis vēlme kādu pabarot. Tā nav izbraukuma virtuve. Uzkodas ir labs žests, nevis brīvvirtuve. Nesaukšu tagad sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, kuri bezmaz vai tādā veidā pabaro savu ģimeni – kā ir kāds furšets, liek maisiņos ēdienu, lai nestu uz mājām.
Kāda ir jūsu ēšanas filozofija?
Man patīk vienkāršas lietas. Es uzskatu, ka jāēd sezonālie produkti, pēc iespējas mazāk apstrādāti, nevajag izdomāt neko pārgudru. Tā ir mana koncepcija. Man ir dzīvais ledusskapis(norāda uz dīķi, kurā ne tikai dzīvo zivis, bet arī aug ūdensrozes). Kad vajag kaķim vai pašiem, noķeram zivtiņu, uzcepam vai nokūpinām. Man negaršo tie lašu uzpūteņi, putotie gurķi un kas tik vēl ne. Nosaukums jau vien rauj uz augšu. Neteiktu, ka esmu ķerts uz eko, bet visu izaudzēju pats.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
