dzimsanas diena biroja, cienasts
Foto: Shutterstock
Pacienāt kolēģus ar savu jubilejas cienastu ir jauka un mīļa tradīcija. Daļa no mums joprojām cep tortes, cepumus un kūkas, lai iepriecinātu kolēģus, daļa pasūta sāļos un saldos kliņģerus vietējās konditorejās. Pēc novērojumiem jāsecina, ka senāk cienastu nešanas tradīcija likās nozīmīgākā un rūpīgāk pārdomāta, savukārt šodien nereti mēdzam sadarboties ar citiem jubilāriem un pasniegt kopīgu cienastu. Mīļi un personiski, ja pacenšamies un mājās radām cienastu paši, bet – ērti un daudz vienkāršāk, ja pasūtām to konditorejā.

Klāti galdi vai piedzīvojuma sajūta?

"Cienastiņa atnešana uz darbu ir skaista un jauka tradīcija. Varētu pat teikt – izmirstoša drīzāk, nekā esoša. Darām to retāk nekā pirms gadiem divdesmit. Bet kolēģu pacienāšana – tas ir forši. Bet forši tajā gadījumā, ja jubilārs atnes uz darbu ko paša gatavotu. Tad kolēģiem rodas interese, kāds aizņemas recepti vai diskutē par konkrēto ēdienu. Ja ir laiks un iespēja, tad pašu gatavots cienasts – tas ir apsveicami," stāsta sabiedrībā iemīļotā svētku radītāja Gundega Skudriņa.
Pirms gadiem divdesmit, kad vēl strādājusi Latvijas Neatkarīgajā televīzijā, viņa nesusi kolēģiem rūpīgi pārdomātus cienastiņus. "Es, kā cilvēks no mazpilsētas, jubilejā braucu uz darbu ar cienastiem un klāju galdus, un citi kolēģi brīnījās. Bet es tā biju radusi, mūsu pusē tā darīja," stāsta Gundega. "Šobrīd es arī tā darītu, bet tagad, kad darbs lielā mērā notiek attālināti, cienastu nešanu uz darbavietu esmu nomainījusi pret piedzīvojuma sajūtas radīšanu kopā ar kolēģiem un kopā būšanu kādā izbraucienā ārpus darba."

Cienasts kolēģiemKo piedāvā konditorejasKā pacienāt kolēģus

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit