Ēšana kā bauda, ģimenes problēmu risināšana un draugu izzināšana

Mūzikas grupas "Klibs taurenis" mūziķi nereti satiekas spēļu vakaros ar kopīgu ēst gatavošanu vai pirms došanās spēlēt koncertu kādā Latvijas pilsētā rada nelielu pikniku turpat brīvā dabā, kādā skaistā vietā. Grupas solists Mārtiņš Križevics stāsta, ka "kopīga ēst gatavošana un ēšana satuvina, jo notiek sarunas. Tas nav tāpat kā kopā nospēlēt koncertu un doties katram uz savām mājām. Kopīgas pastaigas dabā vai kopīga sportošana nav tas pats kas kopīga ēšana, jo tad īsti nav laika pafilozofēt un parunāties." Mārtiņš stāsta, ka, kopīgi taisot ēst, var pajokot un pavilkt uz zoba grupas draugus. "Arī par to, kā ēdiens uztaisīts – ne pārāk garšīgi vai tieši pretēji – ļoti garšīgi. Tad var apmainīties ar recepti, lai arī mājās pats to pagatavotu."

Bieži kopīgās maltītēs atklājoties arī tas, ko par grupas draugu nemaz nezini. "Basģitārista Oskara lašmaizītes ir slavenas mūsu grupā. Ja mēs ejam ciemos pie viņa, tad zinām, ka Oskars vienmēr cienās ar lašmaizītēm. Ja grupa brauc pie manis uz Bausku, tad zina, ka būs laba gaļa un grils, un ogas no dārza. Bundzinieks Artūrs mēdz patiesi pārsteigt. Šķiet, ka ikdienā nav liels kulinārs, bet tad viņš uzaicina pie sevis uz vakariņām un pagatavo kaut ko tādu, par ko mēs visi sakām: "Wow!" Mūsu flautiste Anita reiz atnāca uz mēģinājumu ar sacepumu. Nezinām, kas tas bija, bet garšoja kā debesu brīnums, visi bija sajūsmā. Vīrieši jau gatavo "pa vienkāršo", ja slinkums, pasūtām picu un kopā paēdam, bet Anita nesusi mums pagaršošanai arī interesantas lietas," stāsta solists.

Kaut ko garšīgu grupas "Klibs taurenis" mūziķi rada, jo gribas padalīties ar draugiem. Ikdienā, kad mēģinājumi notiek darbdienas noslēgumā, kopīgas ēst gatavošanas netiek praktizētas, bet, kad kādam ir dzimšanas diena vai svētki, piemēram, Ziemassvētki, tad gan. "Satiekamies spēļu vakarā, kurā ēdienam vienkārši jābūt. Kas gan būtu spēļu vakars bez ēdiena?" jautā Mārtiņš.

Īpaši radīta maltīte mājās ar svecēm un šampanieti var būt arī kā priekšspēle romantiskam pāra vakaram. "Romantiskās vakariņās būtu ļoti jauki, ja abiem garšotu līdzīgi lietas," stāsta attiecību eksperte Rita Lasmane. "Man, piemēram, ļoti garšo austeres un citi jūras produkti, bet mans vīrs pat uz to pusi neskatās. Derētu padomāt par to, kā atrast kompromisu, lai abiem būtu romantisks noskaņojums. Var jau katrs ēst savu ēdienu, tomēr būtu jauki, ja ēstu vienu un to pašu."

Filmās rāda, ka, pat nemākot gatavot, pāris dedzina sveces un cenšas romantisko noskaņu radīt. "Rituāls jau ir svarīgāks par ēdienu. Kaut gan – arī garšīgs ēdiens uzlabo garastāvokli. Un nezinu, vai atradīsies kāds vīrietis, kuram aizdedzinātas sveces liksies nepatīkamas," stāsta Rita. "Redzot, kā mīļotā sieviete cenšas, pati sapošas, arī vīrietis aizraujas. Protams, ja viņš atsaucas romantikai. Ja pāris ļoti ilgi dzīvo kopā, nekad par to nav domājis un šķiet – kam gan tas viss vajadzīgs. tad gan nekāda romantiska maltīte neizdosies".

Sapucēšanās maltītei piešķir īpašu noskaņu, stāsta Rita Lasmane. "Būtu jauki, ja sieviete sapucētos tā, lai vīrietim tas patiktu. Un tā kā maltīte ir mājās, tad varbūt var atļauties daudz jutekliskāku un vaļīgāku apģērbu. Bet ne tikai sievietei jāpacenšas, vēlams, lai vīrietis parāda gādīgumu, piemēram, aiziet uz veikalu pēc produktiem. Svarīgi, ka abi piedalās. Ja vīrietim vajag, lai sieviete ir sajūsmināta, gaidu pilna un sapucēta, tad sievietei vajag, lai vīrietis parāda gādīgumu. Nevajadzētu būt tā, ka viens noņēmies pa virtuvi, visu gatavojot, bet otrs istabā sēž telefonā," uzskata Rita. "Abiem diviem jāpiedalās."

Vēl attiecību eksperte iesaka, ka romantisku maltīti var radīt kā pārsteigumu otram. Bet partnerim jābūt atvērtam un saprotošam, lai neizveidojas situācija, ka viens visu dienu gatavojies, bet otrs atnāk mājās, pārguris no darba, to nemaz nevēlas un nenovērtē. "Ja sieviete sapucējusies, glāzēs ieliets šampanietis, kas atspoguļojas sveču gaismā, ir skaidrs, ap ko lieta grozās, jo tiek raidīti signāli no viņas puses. Tad arī partnerī pakāpeniski radīsies uzbudinājums, pat ja viņš atnācis no darba noguris. Tāpat, ja vīrietis noorganizējis romantiskas vakariņas kā pārsteigumu, sievietei vajadzētu pareizi noreaģēt. Ja vien vīrietis nav sajaucis šampanieša glāzes ar vīna glāzēm, salicis otrādi galda piederumus vai, vēl trakāk, pasūtījis picu un ar visu kasti novietojis uz galda. Protams, ja sievietei svarīgas visādas smalkas padarīšanas. Bet, kā zināms, mēs, sievietes, pamanām visādus sīkumus," stāsta Rita Lasmane.

Kopīgas ēšanas tradīcijas ir jau gadsimtiem senas. "No paaudzes paaudzē turpinājušies ēšanas rituāli. Sākot ar draugu aicināšanu uz kafijas tasi savās mājās, līdz ļoti greznām pusdienām vai vakariņām," stāsta psiholoģe un eksistenciālā psihoterapeite Antra Sloka-Jakovļeva. "Ir dažādu veidu ēšana. Var jau uztaisīt pusdienas, veikli pasaukt pie galda, ātri visi paēst, un nekāds rituāls nenotiek. Bet maltīte var būt kā ģimenes sanākšana, kurā pārrunājam lietas un notikumus, padalāmies ar savu pieredzi," stāsta psiholoģe.

"Ja paskatāmies piecas mīlestības valodas, tad viena no tām ir kopā būšana vispār. Sanākam kopā un esam. Mazāk vai vairāk maltīte iedod kopības sajūtu. Un tad arī šai sarunai varam pielikt jēgu. Un otrs – ja kopā gatavojam, tas ir labākais, kas var būt. Jo darām to kopā. Piemēram, viens mizo kartupeļus vai sīpolus, otrs klāj galdu," stāsta speciāliste. Nereti partneris nav pierunājams darboties virtuvē, bet Antra iesaka mīļi palūgt palīdzēt, kaut vai maizīti uzsmērēt vai uzlikt traukus. "Atceros, kā manā ģimenē tētis mūs modināja ar ceptiem kartupeļiem. Un zinu ģimenes, kurās vīrieši uzņemas pavāra lomu un sieviete noformē ēdienu."

Antra Sloka-Jakovļeva stāsta, ka vakara maltītē ar glāzi vīna un vieglām uzkodām arī sarunas raisās viegli. "Var padzert tēju un apēst kādu našķi, un tā ir iespēja parunāt arī par tuvākām lietām. Dažkārt tuvināšanās iespēja ir rīta kafija. Apsēžamies un parunājam, un dzeram tikai kafiju."

Ēdiens ir bauda, uzskata Antra. Ēdiens ir iespēja arī ikdienā ar kādu garšīgu nieciņu, kas otram ļoti garšo, iepriecināt. Ar ēdienu mēs paužam savu attieksmi. "Kā mēs to gatavojam – formāli vai ar mīlestību?! Uzreiz mainās ēdiena garša!" Jo mīļa doma un enerģija, ko ieliekam, gatavojot ēdienu sev un saviem tuvajiem, ir atslēga uz tuvām un siltām attiecībām.