Korona vīruss ēšana
Foto: Shutterstock
Lai gan pētījumu par apēstā ēdiena ietekmi uz iespēju saslimt vai izveseļoties tieši no Covid-19 nav, tomēr saistība starp uzturu un organisma spēju uzņemt, kā arī uzveikt vīrusu infekcijas, pastāv. "Tasty" skaidro, ko labāk ēst un no kā izvairīties vīrusu laikā.

"Šie ieteikumi nav izteikti tikai Covid-19 saslimušajiem, jo par uztura ietekmi uz korona vīrusu, pētījumu nav. Tā ir jauna infekcija un nedrīkst paļauties uz jebkādām spekulācijām un pieņēmumiem. Taču tas, ka mūsu uzturs ietekmē organisma spēju pasargāt sevi no vīrusu infekcijām un ātrāk atveseļoties, tā gan ir taisnība," stāsta ģimenes ārste Signe Puriņa.

Ūdens – divreiz vairāk

Ārste skaidro, ka normālos apstākļos, kad esam veseli, mums būtu jāuzņem 30 mililitru ūdens daudzums uz katru mūsu kilogramu. "Ja cilvēks saslimis, viņam ir paaugstināta temperatūra un viņš svīst, tad šo ūdens daudzumu būtu labi pat dubultot. Ja cilvēka ķermeņa svars ir 70 kilogramu, tad normālā situācijā, būtu jāizdzer 2.1 litri ūdens. Saslimšanas gadījumā tas var palielināties līdz 3-4 litriem dienā." Bet pārspīlēt ar lielāku daudzumu gan nevajadzētu, jo tā būs lieka slodze organismam.

"Nē" medum un cukuram

Saslimšanas sākumā daudzi mēdzam dzert, piemēram, citrondzērienu ar medu. Taču no medus lietošanas ģimenes ārste iesaka izvairīties. "Saslimšanas sākumā ļoti svarīgi samazināt cukura un saldumu daudzumu. Jo pierādīts, ka vīrusu infekcijas norisinās aktīvāk, ja cilvēks uzņem ļoti daudz ogļhidrātu. Un ogļhidrāti ir ne tikai saldumos, konfektēs un konditorejas izstrādājumos, bet arī dabīgajās augļu sulās, augļos, arī medū," skaidro Signe Puriņa. Vitamīnus labāk uzņemt ar dārzeņiem, nevis augļiem, jo augļos ir daudz cukura. "Upenes, dzērvenes, cidonijas un mežrozītes – šīs skābās ogas ir labākas par saldajām."

Sālījumi, skābētie kāposti un rieksti

Svarīgi, lai organismā būtu pietiekams D vitamīna līmenis. "D vitamīns ir viens no mūsu imūnsistēmas balstiem, īpaši šeit, Ziemeļu puslodē, dzīvojošajiem. Pētījumi rāda, ka cilvēkiem, kam trūkst D vitamīna, lielākas iespējas saslimt un grūtāk norisinās atveseļošanās." Pēc Signes Puriņas teiktā, D vitamīna līmeni organismā nosaka pēc analīzēm, konsultējoties ar ārstu. "Lai gan D vitamīns atrodams, piemēram, zivīs un piena produktos, ar ēdienu vien ir neiespējami uzņemt nepieciešamo D vitamīna daudzumu. Profilaktiski var lietot vismaz 2000 D vitamīna vienības, pat neveicot analīzes," norāda ārste.

Imūnās sistēmas balsti ir arī cinks un selēns. "Ja cinka līmenis organismā ir zems, tad imunitāte arī ir zemāka." Ārste stāsta, ka cinks atrodams pilngraudu produktos, pilngraudu auzu pārslās, jēra un liellopu gaļā, pākšaugos, savukārt selēns – zivīs, riekstos, pākšaugos, pilngraudu produktos. "Ja mēs ēdam veselīgi, tad ar ikdienas produktiem tiek nodrošināts nepieciešamais cinka un selēna daudzums." Cinka ikdienas deva ir 15 milgrami, bet selēna – 60 mikrogrami dienā.

Signe Puriņa novērojusi, ja "vienmēr pie visām vīrusu infekcijās mēdzam papildu lietot C vitamīnu. Veselam cilvēkam vajadzētu dienā uzņemt 100 miligramus C vitamīna un saslimšanas gadījumā devu var palielināt līdz 1000 miligramiem dienā. Bet ilgstoši C vitamīnu lielās devās lietot nedrīkst, jo, pirmkārt, tas nedos vēlamo labumu un, otrkārt, pētījumi liecina, ka tas var negatīvi ietekmē sirds-asinsvadu sistēmu." Ikdienā nepieciešamos 100 miligramus C vitamīna ar augļiem un dārzeņiem uzņem jebkurš, kurš nebadojas, norāda ārste.

Vēl viņa iesaka lietot probiotiķus, piemēram, dabīgi raudzētos skābpiena produktus, jo arī tie labvēlīgi ietekmē imūno sistēmu.

Desas un alkohols nepalīdz atveseļoties

Kategorisku "nē" vīrusu saslimšanas gadījumā ārste norāda alkoholam un smēķēšanai. Pētījumi rāda, ka smēķētājiem slimība norit smagāk, savukārt alkohols dod lielu pārpūli organismam. "Pastāvīgi nedrīkst lietot pārstrādātus produktus, piemēram desas, kūpinājumus un treknus, ceptus ēdienus Tie pārslogo gremošanas sistēmu un nedod iespēju atveseļoties. Tie nesatur neko vērtīgu, kas imūnsistēmai palīdzētu cīnīties ar vīrusu," skaidro Signe Puriņa.

Tas, ko ēdam un kādi mikroelementi ir mūsu organismā, šūnu līmenī ietekmē spēju uzņemt vai neuzņemt vīrusus. Tas, cik spēcīgs un veselīgs ir organisms, nosaka aizsargbarjeru, kas neļauj vīrusiem ienākt organismā. Pēc ārstes teiktā, var lietot organisma aizsargspējas stiprinošas tējas – šaurlapu ugunspuķi, pelašķa lakstus, aveņu lapas un augļus, melnā plūškoka ziedus un augļus, ehinācijas lapas un ziedus, rožaino rodiolu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!