Braucot uz Latgali, mammai mēdzu pasūtīt kādu no latgaliešu tradicionālajiem ēdieniem – kļockas, kugeli, no lietuviešiem aizlienētos cepelīnus vai krupņiku, kas ir miežu putraimu biezputra ar kartupeļu gabaliņiem un spīdīgu sviesta akaci vidū. Viņa nereti cenšas mani pārliecināt, ka jāuztaisa kaut kas no žurnālos noskatītajām Vidusjūras vai pat Āzijas receptēm, bet es atkal un atkal uzstāju, ka gribu bērnības garšu – saldo burkānu ķīseli un guļbešņīkus.
Nav nemaz jābrauc uz tālām un eksotiskām zemēm, jo arī Latgalē var tikt pie gana neparastiem ēdieniem – "krapavņīki", "murcouka" un "tarkaunīki" ir tikai daži no tiem. Aiz sarežģītajiem nosaukumiem slēpjas vienkārši, sātīgi, zemniekiem piemēroti ēdieni, turklāt tas, ko ceļ galdā, atkarīgs no attiecīgajā gadalaikā pieejamajiem produktiem. Visu vasaru barotais sivēns ziemā nokauts un ziemas saulgriežos galdā celtas asinsdesas un "studiņs", bet sālīto speķi uz naglām sakarināja kambarī, lai paliek pavasarim un pat siena laikam. Tie, kas tic apgalvojumam, ka mīlestība iet caur vēderu, var sākt plānot vēderprieku izbraucienu uz zilo ezeru zemi, jo ēdieni tur ir vienkārši un garšīgi, bet cilvēki sirsnīgi – šī kombinācija noteikti liks neglābjami iemīlēties Latgalē.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
