Latvisko tradīciju garā – Ziemassvētkos alus, nevis karstvīns  (2)

"Dainu skapī ir vairāki simti tautasdziesmu par to, kā latvieši, svētkus svinot, goda vietā likuši alu. Un alum vienmēr bija atvēlēta goda vieta astoņās gadskārtās un mūža trīs svarīgākajos godos – piedzimšanā, kāzu godos, kas ir mūža lielākie godi, un arī bēru tradīcijās. Ir pat tautasdziesma, kas vēsta, ka "Es savā mūžiņā/ Trīs reizītes alu daru/ Piedzimdams, nomirdams,/ Līgaviņu pārvezdams," stāsta alus darītavas "Valmiermuiža" saimnieks Aigars Ruņģis. "Latviešiem alus bijis kā galvenais svētku dzēriens ne tikai Jāņos, bet arī citos svētkos, kad gribas smalku dzērienu galdā likt. Mūsu senčiem alus goda vietā bija arī ziemas saulgriežos. Alus baudīšanas kultūra Latvijā atgriežas. Un alus arvien biežāk parādās līdzās smalkajiem importētajiem dzērieniem. Alum ir svarīga dzēriena baudīšanas kultūra, līdzīgi kā vīnam, nevis vienkārši dzeršana un apreibināšanās," stāsta alus someljē Aigars.