Vai varam paspēt notievēt līdz Ziemassvētkiem?
"Viss atkarīgs no tā, cik izmēru par mazu kleita vai uzvalks ir kļuvis. Ja atšķirība ir ļoti liela, tad diez vai varēsim ko panākt, jo strauju svara samazināšu neatbalstu, tas nav labi veselībai. Bet tā kā mums ir divarpus nedēļas laika, kaut ko lietas labā varam darīt," teic sertificēta uztura speciāliste Kristīne Klaramunta-Antila. Mēs varam pavisam nedaudz, tomēr samazināt vēdera apkārtmēru, lai kleitā vai uzvalkā izskatītos labāk. Liels svara samazinājums nesanāks, ja mēs to darām veselīgi – maksimums 2–3 kilogrami, bet rezultāts būs redzams.
Saldumi un alkohols – lielākais klupšanas akmens
"Vispirms vajadzētu padomāt par labu miegu, aktivitātēm. Es nesaku, ka uzreiz jāsāk sportot vai jāveic smagi treniņi, bet vienkārši – jābūt aktīviem. Pirmkārt, iesaku izņemt no ēdienkartes galvenos klupšanas akmeņus – jebkādus saldumus, tai skaitā medu. Jo medus ir tas pats cukurs. Cilvēkiem šķiet, ka medus ir labs un cukurs ir slikts, bet, ja mēs runājām par svara samazināšanu, tad abi ir vienlīdzīgi," stāsta uztura speciāliste, kura līdz svētkiem iesaka ierobežot cukurus, saldumus, cepumus, zefīrus.
"Otrs lielais klupšanas akmens ir alkohols. Jo alkohols izmaina cukura svārstības asinīs, palielina apetīti. Ja mēs to pārdozējam, labākā gadījumā mums nākamajā dienā nav slikti, bet noteikti būs palielināta apetīte, gribēsies ko treknāku un saldāku."
Treškārt viņa iesaka sakārtot režīmu – ieviest konkrētus laikus, cikos maltīti uzņemt, un konkrētas ēdienreizes, bet starp šīm ēdienreizēm neko neēst. Kristīne iesaka trīs vai četras ēdienreizes dienā un nekādā gadījumā neizlaist maltītes. "Ja mēs tās izlaižam, mums ļoti gribas ēst un nākamajā maltītē pārdozējam ar kalorijām." Piemēram, brokastis varam ēst septiņos, pusdienas – divpadsmitos, launagu – trijos un vakariņas līdz "standarta" sešiem. Pēc sešiem tad tiešām vairs neēdam, tikai dzeram ūdeni un nesaldas tējas.
Atkal – dārzeņi?
Uztura speciāliste iesaka izvēlēties dārzeņus. "Zinu, ka uztura speciālisti ar tiem dārzeņiem droši vien apnikuši, bet tas tā tiešām ir – dārzeņi var veidot lielāko šķīvja daļu. Tiem ir maz kaloriju, tai pat laikā, tā kā tajos ir daudz šķiedrvielu, dārzeņi dod sāta sajūtu." Interesējos, vai tad tiešām var ēst jebkuru dārzeni jebkurā formā, arī kartupeli. "Uztura speciālisti kartupeli neuzskata par dārzeni, kartupelis ir cieti saturošs produkts. Tomēr cilvēki ar kāri pēc saldumiem, var atstāt ēdienkartē vārītus kartupeļus, bet – dienas pirmajā daļā. Tas arī palīdzēs uzturēt enerģijas līmeni, un kāre pēc saldumiem būs mazāka."
Pēc viņas teiktā, labā formula ir ēst visus dārzeņus, kas aug virs zemes, piemēram, gurķus, tomātus, salātus, kāpostus, brokoļus, Briseles kāpostus, ziedkāpostus, dilles, baklažānus. "Tos var ēst, nebaidoties, ka svars pieaugs. Tie, kas aug zem zemes, ir ogļhidrātiem bagātāki."
Dārzeņu gatavošanas metode arī ļoti ietekmē maltītes kaloriju daudzumu. "Pirms gatavojam, vajag padomāt, cik ļoti izmantojam taukvielas. Svaigā veidā būs vislabāk, bet vārīti, sutināti dārzeņi arī būs labi. Uzmanīgiem jābūt ar tiem, ko cepam uz pannas. Es nekad nesaku, ka nevajag cept, bet ir jābūt labas kvalitātes pannai, kurai nepieciešams pavisam nedaudz taukvielu. Dārzenīšus tad nedaudz apcepam un pasautējam. Jo cepšanas process nav īpaši labs veselībai, it īpaši, kad veidojas brūnā kārtiņa, arī runājot par dārzeņiem."
Minu, ka visu laiku ēst dārzeņus būs taču grūti un apnicīgi, un jau pēc trešās dienas, visdrīzāk, no mūsu jaukā nodoma atteiksimies. "Jā, piekrītu. Tāpēc viens no zelta likumiem ir tā saucamais "veselīgais šķīvis". Kad puse šķīvja ir dārzeņi (piemēram, vārīti, sautēti, salātos), tad viena ceturtdaļa šķīvja ir graudaugi, un iesaku pilngraudus – griķus, krāsainos rīsus, miežu putraimus, kvinoju, pilngraudu auzas. Bet, ja domājam par svara samazināšanu, tad vairāk – dienas pirmajā daļā, bet vakariņas varam uztaisīt nedaudz vieglākas. Un tad pēdējā ceturtdaļa ir olbaltumvielas, kas ir gaļa, zivis, olas, liesi piena produkti," iesaka Kristīne Klaramunta-Antila.