Vai ir jēga no multikatla virtuvē? Pieredze un eksperiments

“Man uzkāpa holesterīns, un tad es meklēju internetā veidus un viedokļus, un cilvēku pieredzi, kā ar to cīnīties. Kāda sieviete forumā bija uzdevusi līdzīgu jautājumu, jo pēc bērniņa piedzimšanas tomēr svars ir citāds, un viens vīrietis komentēja – nopērc multikatlu. Es tiešām sāku meklēt informāciju par tiem,” stāsta Justīne Raševica. “Nepirku jaunu, jo man bija bail. Ar multikatlu ir tā – vai nu tu nopērc un ar to draudzējies, vai nu tas paliek stāvam uz plaukta. Tāpēc, ka cilvēkiem ir bail kaut ko nepareizi izdarīt. Taču funkcijas jau visiem ir vienādas, ir vārīšanas un cepšanas funkcijas, vienalga, kādā cenā ir katls, – vai tas maksā 25 eiro vai 300 eiro. Bet ir cilvēki, kas baidās. Es arī ļoti baidījos. Uzliku pirmo reizi gatavoties multikatlā un speciāli atstāju savu desmitgadīgo meitu mājās, kamēr pati braucu uz pilsētu, – ja kaut kas sprāgst, rauj ārā no kontakta! Atceros, ka kādreiz, kad reklamēja “Atstājiet un ejiet droši ikdienas gaitās”, man likās: ak Dievs, kā tā var, kā var atstāt! Man bija ļoti, ļoti lieli aizspriedumi pret tiem. Es brīnos, kā man pašai tagad ir divi.”

Bet kā šie aizspriedumi mainījās, jautāju Justīnei. “Kad tu dabū pamēģināt. Kad tu redzi, ka tev pazīstamam ir, tagad jau daudziem ir, gandrīz katrs zina kādu, kam tāds ir. Galvenais ir redzēt, ka tas nav nekāds baigais “uh”, ka tūlīt sprāgs un vēl sazin kas notiks. Es nopirku ar domu – ja es neizmantošu, lai man nav žēl atdot tālāk, es nopirku mazlietotu. No cilvēka, kas bija nopircis un nebija sadraudzējies, bija vienreiz uztaisījis un sapratis, ka tas nav viņam, un tirgojis tālāk. Es pamēģināju, tagad zinu, ka es pilnīgi noteikti nevaru citādi iedomāties ēst gatavošanu. Vienīgais, ko tagad cepu uz pannas, ir pankūkas. Pārējo visu multikatlā. Mēs ģimenē esam pieci cilvēki, mani vīrieši ēd daudz. Un man vienreiz bija pazudusi elektrība, bija jātaisa uz plīts, un es domāju – ak Dievs, cik šausmīgi garlaicīgs process!”