Sautēti kāposti Ziemassvētkos: tradīcijas rašanās un knifi gatavošanai

"Kāpostiem noteikti ir vieta latviešu folklorā, jo tas ir savējais augs, kas vēl pirms 13. gadsimta bija zināms Latvijā, arī uzvārdos parādījās. Tas ir garšīgs ēdiens, un kāpēc gan lai tam nebūtu vieta uz Ziemassvētku galda kopā ar citiem rituālajiem ēdieniem, cūkas šņukuru, zirņiem, putrām un kūču? Ir pat tautasdziesma par kāpostiem, kas gan nav par Ziemassvētkiem, bet Tenīsa dienu: "Tenīsīti, gādulīti,/ gādā taukus kāpostiņus!/ Ziemā tauki, kāpostiņi/ vislabā barībiņa,"" stāsta folkloriste un folkloras grupas "Grodi" vadītāja Aīda Rancāne.

Folkloriste Aīda Rancāne stāsta, ka, kāposti tiek saistīti ar precībām. "Ja kāpostus stāda maza meitene vai veca sieviete, tad tie neaug tik labi. Vislabāk, ja stāda jauna meita, jo pat dziesmā tiek dziedāts: "Kāpostiņi dārziņā,/ Kur tā pate stādītāja?/ Stādītāja klētiņā,/ Loka baltas villainītes." Tā meita ir gatava doties jau precībās. Erotiska dziesma, kur šie auglības orgāni tiek saistīti ar kāpostiem, ir, piemēram: "Audziet kupli, sīpoliņi!/ Tēviņam liela ķeķe;/ Audziet kupli, kāpostiņi!/ Mātei kupla pavēdere"," stāsta folkloriste. Lūk, beidzot es saprotu, kāpēc bērni meklējami kāpostos! "Tieši tā, jūs pareizi pamanījāt," teic Aīda Rancāne, piebilstot, ka, piemēram, "Māras dienā, kas vairāk ir sieviešu svētki, jādara tādas rituālas darbības, kas veicina kāpostu cietību, sievas, meitas pina dzijas kamolos, vārīja klimpu putru, lai būtu cietas kāpostu galviņas, jo to cietība arī ir saistīta ar auglību".

Un nu jautāju "Valtera restorāna" saimniekam Valteram Zirdziņam, kāpēc, viņaprāt, sutināti kāposti tiek likti Ziemassvētku galdā. "Tradīcijas ir jāievēro, jāmīl un jāciena, un pietiek jau, ka visu gadu necienām un ēdam visas pasaules ēdienus, kad tad vēl, ja ne svētkos varam ievērot tradīcijas un to, kas mums bijis gadiem ilgi." Arī viņa ģimenē mamma un ome, gaidot Ziemassvētkus, ierasti sautēja kāpostus.