"Kad ēdu siļķu kažokā, man šķiet, ka ir Ziemassvētki"
Mūziķe Sabīne Berezina, kura svētku laikā sagatavojusi muzikālu pārsteigumu, kas atklāsies, visticamāk, jaunajā gadā, saka: "Lai vecais gads iet projām un jaunais sākas ar ko jauku un skaistu. Pārcietīsim šo periodu, galvu augšā, un viss būs labi." Ziemassvētkus Sabīne sagaidīs mājās Bauskas novadā. "Mums te ir ļoti skaisti izrotāts, lampiņas mirgo, ir skaistas eglītes, uzsnidzis sniedziņš. Un es sekoju "Facebook", ka mūziķi rada arī dziesmiņas, kas veido Ziemassvētku sajūtu. Laika ziņās teica, ka svētkos būšot sniedziņš, un es ceru, ka pie mums arī, un tad būs skaisti Ziemassvētki."
Sabīnei Ziemassvētki saistās ar brīnumu laiku. "Es tam ticu, un arī man ļoti patīk, ka man vārda diena ir decembrī, ka visa rosība notiek svētkos. Es cenšos arī labas domas domāt un ticu, ka agrāk vai vēlāk tās visas piepildīsies. Tieši decembrī ir tādas sajūtas, ne jūlijā, ne novembrī tā nav. Šajā svētku un brīnumu laikā decembrī es tiešām domāju labas domas."
Ziemassvētkus mūziķe vienmēr svin mājās ar ģimeni. "Un mamma gatavo daudz ēdienu, ko pēc tam ēdam līdz jaunajam gadam. Siļķe kažokā, rasols, marinēti gurķi, mamma gatavo gan vistu un karbonādi, gan kotletes un štovētus kāpostus, tā ka galds ir gana bagātīgs. Mamma mūs audzinājusi tā, ka galds vienmēr ir bagātīgi klāts. Viņa Ziemassvētkos ir namamāte, mēs piedāvājam palīdzību, bet viņa vēlas gatavot pati. Mana māsa katros Ziemassvētkos jaunas receptes izmēģina, pagatavo ko jaunu, bet principā mamma ir tā, kas pie plīts stāv un gaida vakaru, kad sāksies svētku svinēšana." Šogad gan Ziemassvētki būs citādi, jo var svinēt vienas mājsaimniecības ietvaros. Bet Sabīnei Ziemassvētku garša asociējas ar siļķi kažokā: "Vienmēr, kad to ēdu, man šķiet, ka ir Ziemassvētki."
"Mēs savus Ziemassvētkus jau sagaidījām"
Mūziķei Agnesei Rakovskai šī gada Ziemassvētku noskaņa esot tāda pati, kā visus pēdējos gadus. "Viss ir, protams, mazliet citādāk visu ierobežojumu dēļ, bet es domāju, ka svētkus būtiski neietekmē kaut vai tie absurdie ierobežojumi. Es, piemēram, aizvakar biju veikalā un varēju nopirkt visu, izņemot eglīšu rotājumus, kas man likās sirreāli. Bet kopumā, ja to visu uztver kā tādu joku, īstenībā tas ir pat melnais humors." Agnese savus Ziemassvētkus jau ir nosvinējusi. "Ziemassvētki nav īsti tas 23. vai 24. decembris, par ko raida medijos vai kā sabiedrībā pierasts domāt. Patiesībā ziemas saulgrieži sākās 21. decembrī, un tas ir astroloģiski pareizais laiks, kad vajadzētu Ziemassvētkus svinēt. Šis ir laiks, ko nevis pavadīt lielveikalā, meklējot kaut kādas nevajadzīgas dāvanas, bet tas ir laiks, kad pārdomāt, ko tu esi izdarījis pa šo pusgadu no vasaras saulgriežiem, un laiks, lai domātu un kaltu lielus plānus nākamajam periodam," uzskata Agnese. "Kaut kā šīs zināšanas ir absolūti pazudušas, un cilvēki, manuprāt, līdz galam nesaprot, par ko ir šie svētki, skatoties uz to, kādas masu psihozes notiek katru gadu lielveikalos. Man pat liekas, ka vienu gadu no politiķu puses bija iniciatīva beidzot mainīt šo svētku datumus un atzīmēt kalendārā īstos saulgriežus – tad, kad tie ir jāatzīmē –, bet šī ideja neguva popularitāti, jo laikam sabiedrība vēl nav gatava pareizi atzīmēt šos svētkus". Agnese min astroloģiski lielu notikumu, kas notika 21. decembrī: "Pulksten trijos notika viens no astroloģiski lielākajiem pagrieziena punktiem, kad Saturns un Jupiters – divas ļoti lielas planētas – iegāja jaunā ūdensvīra zvaigznājā."
Agnese stāsta, ka 24. datums viņai ir nenozīmīgs. "Mēs ģimenē to nesvinam, mēs savus Ziemassvētkus jau esam sagaidījuši 21. decembrī. Tā kā mēs ģimenē esam divi cilvēki, mums Ziemassvētku galds ir pieticīgs, piemēram, pelēkie zirņi ar speķi, gaļas ēdieni, tēja ar īpašāku noskaņu, karstvīns, ko karsējam ar krustnagliņām, mandarīni, bet tas laikam arī ir viss, jo mēs arī šajos svētkos ēdam vienkārši. Lai būtu paēduši, nevis dzīvojam, lai ēstu. Un ar tādu domu mēs arī sagaidām šos svētkus, ka mūsu ģimenē jau vairākus gadus nav šī paniskā vēlme doties uz lielveikaliem iepirkt dāvanu kalnus vai ēdienu krājumus. Mēs cenšamies dzīvot sazemēti, varbūt tā."
Ja netiek pie vecmāmiņas gatavotajām irbītēm, tad nav īstās Ziemassvētku sajūtas
Kā stāsta radio personība un improvizators Kaspars Breidaks, šogad "Ziemassvētku noskaņa ir mazliet iztramdīta, kaut kāds tramīgums, protams, ir, bet kopumā – ar smaidu uz lūpām." Viņa Ziemassvētku plāns neesot akmenī kalts, tomēr "ir skaidrs, ka kādā no svētku dienām taps uz ugunskura zupa un varbūt karstvīns. Un ir skaidrs tas, ka es ģimenē būšu atbildīgs par to, lai svētku galdā visiem tiktu liktas attālinātas spēles."
Ēšanas procesam esot liela nozīme: "Vispār mūsu ģimenē ir liela nozīme ēšanai. To procesu mēs visi baudām, un tas ir process, kura laikā visi ir laimīgi." Kaspars, kā pats saka, neesot ēst gatavotājs: "Man jāatzīstas, ka es virtuvē esmu tikai tad, ja tur esmu ko nejauši aizmirsis. Neviens no tā neiegūst, ja es cenšos un mēģinu ko pagatavot. Sieviņa ļoti izbauda procesu, un viņai arī padodas." Ziemassvētku galdā katru gadu tiekot celts kas cits: "Mēs mēdzam variēt un pārsteigt viens otru. Bet vienmēr klātesoši ēdieni, protams, ir zirņi ar speķi un kefīru un kāpostu zupa. Par pārējo – eksperimentējam." Kaspara Ziemassvētki gan neesot iedomājami bez vecmāmiņas gatavotajām gaļas irbītēm: "Ja pie tām netieku tajās četrās svētku dienās, man nav sajūtas, ka bijuši īsti Ziemassvētki."
"Svētku sajūta ir tad, kad tu uzkrāso lūpas un uztaisi kūku"
Televīzijas šovu režisorei un producentei Aijai Strazdiņai Ziemassvētku noskaņa esot ļoti laba: "Es patiesībā ļoti gaidīju Ziemassvētkus. Arī tāpēc, ka būs izdarīti visi lielie darbi un Ziemassvētki būs mana pirmā brīvdiena daudzu mēnešu laikā. 24. datums atzīmēts kalendārā jau sen. Bet man tā noskaņa ilgi nav jāgaida, tā pie manis atnāk trijās minūtēs."
Aija svinēs Ziemassvētkus mājās: "Mēs parasti tā darām – ar bērniem, ar manu otru pusi, ar mammu, vienas mājsaimniecības ietvaros." Runājot par svētku galdu, Aija vēl neesot izdomājusi, un esot divi iespējami varianti: "Droši vien to zināšu Ziemassvētku rītā, pēc tās dienas horoskopa vadoties. Viens variants, ka man ļoti gribēsies kaut ko šmorēt un tad es visu dienu kaut ko gatavošu. Otrs variants, ka es pilnīgi mierīgi varu pusi dienas nogulēt un tad aizbraukt uz veikalu nopirkt salātus. Es nekad netaisu tos deviņus ēdienus, bet man gribas našķoties. Es varu iedomāties Ziemassvētkus bez piparkūkām, tās man negaršo, bet nevaru iedomāties bez kūkas vai tortes. Ja jāizvēlas starp rasolu un foršu kūku, svētkos noteikti būtu kūka. Jo kūkas ir jāēd. Tā svētku sajūta ir tad, kad tu uzkrāso lūpas un uztaisi kūku."
"Tasty" novēl tev un tavai ģimenei sirsnīgus, mīļus un garšīgus svētkus!