Pirmā satikšanās ar viskiju – raupjums, asums un nianšu smalkums

"Tāpat kā Latvijā pirms 15 gadiem cilvēki sāka interesēties par vīna kultūru, un daudzi mājas apstākļos sāka vīnu arī taisīt, tam sekoja kafijas popularitāte, un Rīgā pēkšņi vairs nebija tikai melnā kafija. Cilvēki sāka interesēties par zīmolu un grauzdējumu, iegādājās nopietnākus kafijas rīkus tās gatavošanai mājās. Līdzīgi var vērot arī par viskiju," stāsta bāra "Mākonis" viskija meistarklašu vadītājs Lauris Grass. "Ja deviņdesmitajos gados dzēra viskiju, vienalga, ko ar to saprazdami, daudziem tas vienkārši negaršoja, tad tagad jau cilvēki ļoti labi zina, ka viskijam ir ļoti daudz veidu. Gan populārie blendētie, gan daudzu iecienītie Amerikas viskiji, tai skaitā burboni, bet īpaši pēdējos gados ir single malt jeb viena iesala viskiju kategorijas pieaugums. Tas ir tāds viskiju smalkais gals, kas ir specifiski, ne plaša patēriņa viskiji, drīzāk gurmānu produkcija. Līdzīgi kā ir ar vīniem un steiku. Šie viena iesala viskiji pieprasa jau pieredzi produkta baudīšanā. Citādi, pirmo reizi saskaroties tieši ar šo produktu, cilvēks to nesaprastu un nobrīnītos, kāpēc gan lai es kaut ko tādu dzertu. Bet ar laiku sāk novērtēt tā smalkumu un kompleksumu, ko šis dzērienu žanrs iemieso."

Jautāju Laurim, kāpēc viskijs daudziem cilvēkiem negaršo. "Ja skatāmies vēsturiski, no kurienes produkts vispār cēlies – un tas ir tieši īru un skotu viskijs – tad viskijs salīdzinājumā ar rumu vai džinu ir diezgan izteikts produkts. Garšā ļoti bagāts, un kādam var šķist ļoti spēcīgs un raupjš. Tāpēc arī, piemēram, vēsturiski 19. gadsimtā 90 procenti pasaules dzēra tieši īru viskiju, jo tas bija maigāks par skotu viskiju. Un pagāja laiks, kamēr cilvēki iemācījās novērtēt skotu viskiju. Tas, ka parādījās blendēšanas māksla, kad daudzus skotu viskijus sajauc kopā, ir viens no atslēgas punktiem, kas padarīja viskiju saprotamāku. Tas kļuva maigāks. Viskija spēks un raksturs ir tas, kāpēc to vienlaikus mīl un nepieredzējušas garšas kārpiņas uzreiz to nesaprot un nobīstās." Pēc Laura teiktā, arī Amerikas viskiji nereti ir maigāki un saldāki. "Tas, ko redzam sabiedrībā – rums ir ātrāk un vieglāk saprotams, tāpat kā šobrīd īpaši populārā džina kategorija. Tas ir līdzīgāks vodkai, kas bija populāra 80. gados un 90. gados. Joprojām vodkas kategorija ir absolūts līderis, ja skatās pēc pārdošanas rādītājiem. Jo brūnie dzērieni, kur visādas garšas nāk līdzi, kādam patīk un kādam nepatīk un nav īsti saprotami."

Viskija eksperts stāsta, ka viskija izcelsme tiek piedēvēta tieši īriem, un skoti tikai vēlāk to ir attīstījuši. "Īru viskiji ir vēsturiski zināmi ar savu augsto kvalitāti un garšas maiguma faktoru. Lai gan "sausā likuma" laikā un 20. gadsimta vidū īru viskijs gandrīz izmira, pēdējos gados šī industrija Īrijā ir atkal attīstījusies līdz tādam pašam līmenim, kā bija pirms kara. Un mēs arī Latvijā redzam, ka tie, kas veikalos cīnās starp akcijām, ir īru viskiji. Tie joprojām ir populārākie viskiji, lai gan skotu viskijs turpat blakus vienmēr ir, bet tam būs šis spēriens, asums. Un tad ir Amerikas viskiju kategorija, kas ir uz kukurūzas bāzes veidoti viskiji, kas lielai daļai cilvēku liekas simpātiski, jo tiem ir saldums un maigums no kukurūzas."

Vēsturiski viskiju ražo no miežiem, un tas saistās arī ar Latvijas alus kultūru, stāsta speciālists. "Gan īru, gan skotu viskijs pamatā ir gandrīz viens pret viens no tā, kā gatavo alu. Atšķirības sākas tur, kur latvieši alum pievieno apiņus, bet skoti un īri bez apiņiem šo alum līdzīgo dzērienu tālāk destilē. Un tad jau atdala ūdeni no alkohola, iegūst šo spēku un stiprumu un pēc tam iztur mucās. Amerikā viskija bāzē ir kukurūza un vēl citi graudi, bet skotiem un īriem tie būs mieži."

Kā stāsta Lauris, tad viskija cenas ir neierobežotas. "Ja skatās vienā no pasaules lielākajiem viskija interneta veikaliem, tad tās ir pilnas ar viskiju, kas nav lētāks par 30 tūkstošiem mārciņu. Un jāpāršķir ārkārtīgi daudz interneta lapu, kamēr tiek līdz viskijam, kas maksā tūkstoš mārciņu." Viņš pārdošanā redzējis pat viskiju, kura cena ir 100 tūkstoši mārciņu par 0,7 litru pudeli. Kāpēc viskijs ir tik dārgs? "Šie konkrētie superdārgie piemēri ir ļoti sen destilēti, iespējams, pat pirms Otrā pasaules kara, pēc tam gulējuši mucās visu šo laiku. Viskijs, guļot mucās, pakāpeniski katru gadu izgaro un attiecīgi viskija nobriešana tiek rēķināta tik ilgi, kamēr tas atrodas mucā. Kad viskiju iepilda pudelē, dzēriena vecums vairs netiek skaitīts. Kamēr viskijs ir mucās, šķidrums izgarojot samazinās, un tas ir viens no faktoriem, kas cenu audzē – visa izgarojušā viskija cena tiek sasummēta produktā, kas palicis. Un iepriekšminētie piemēri, iespējams, ir no kādām senām kolekcijām, vai šis produkts piedzīvojis ko ļoti īpašu."

Vai cena nosaka viskija kvalitāti, jautāju viskija ekspertam. "Mēs cenšamies norobežoties no visām teorētiskajām piesaistēm, sakot, ka labs viskijs ir garšīgs viskijs – tāds viskijs, kāds cilvēkam garšo. Protams, mēs varam runāt par kvalitātes kritērijiem, bet mūsdienās, piemēram, švaku single malt viskiju vispār vairs nesastapt. Ja runā par blendētajiem viskijiem, tad gan visādi ir sastopami. Bet arī tiem ir savs klientu loks. Droši vien katram godīgi pašam pret sevi jāmēģina noteikt, vai šis konkrētais viskijs ir garšīgs." Tāpat Lauris distancējas no kategoriskiem un striktiem ieteikumiem, kā viskiju dzert, piemēram, viens to var dzert ar kolu, cits – ar sulu, vēl kāds – ar ledu, jo viskijs jālieto tā, kā cilvēks vēlas. "Mēs varam komentēt, kādi ir labākie veidi izjust viskija garšu, bet ne vienmēr tas ir īstais gadījums. Ja karstā vasaras dienā cilvēks grib viskiju ar ledu, to var baudīt tā. Bet, ja man jautā, kā labāk sajust visas garšas nianses, es teiktu – viskijs istabas temperatūrā, nelielā snifetei līdzīgā glāzītē (kā mazas tulpīšu glāzītes vai līdzīgas liķiera glāzītēm), nepievienojot ledu, jo aukstums samazina un aizver garšas. Un jāskatās, lai viskijs nav arī pārāk silts, jo tad izteikti jutīs spirtu. Populāri ir arī piejaukt klāt mazliet ūdens, tas paplašina viskija garšas un aromātus."