Kraukšķīga ēdiena garoziņa bez eļļas? Karstā gaisa friteru plusi un mīnusi  (1)

"Cilvēkiem ir izteikta interese par karstā gaisa friteriem. Ja mēs tos salīdzinām ar eļļas friteriem, tad karstā gaisa friteris dod iespēju iegūt fritētus frī kartupeļus, vistas gaļas nagetus, grilētus dārzenīšus, fritētus sīpolu vai kalmāru gredzenus bez eļļas izmantošanas," stāsta "Philips Baltic" virtuves tehnikas kategorijas menedžere Elīza Ozoliņa. "Tas ir kā friteris ar gaisa palīdzību un bez eļļas. Ļoti daudzus ēdienus tajā var pagatavot – to, ko var cept cepeškrāsnī vai parastajā eļļas friterī, var pagatavot arī karstā gaisa friterī. Un tu iegūsti to kraukšķīgo garoziņu, bet neesi cepis ēdienu eļļā. Ir ļoti augstas karstā gaisa temperatūras cirkulācija, kas rada kraukšķīgo garoziņu, kraukšķīgo maliņu. Bet nav neveselīgo taukvielu, kas parasti asociējas ar visu, kas ir kraukšķīgs un cepts."

Ja salīdzinām ar otru šī brīža popularitātes brīnumu – multikatlu –, tad, kā stāsta Elīza, "multikatlā ir vairāk vārīšana un sautēšana. Piemēram, karstā gaisa friterī ir grozs sauso lietu cepšanai ar papildu aksesuāriem, kur var cept kūkas, braunijus, kēksus, maizi, kapkeikus, mafinus. Bet multikatls vairāk ir sautēšanai, zupām, šķidrākiem ēdieniem." Kā norāda Elīza, kura pati arī ir karstā gaisa fritera lietotāja, tajā var pagatavot ātrāk nekā cepeškrāsnī – tas uzsilst vienā, divās minūtēs. "Pati esmu kartupeļu salmiņus pagatavojusi 15 minūtēs. Turklāt nav jāstāv blakus un jāuzmana. Ieslēdz friteri, ieliec tajā ēdienu, uzliec taimeri, pēc brīža apmaisi, lai vienmērīgi izcepas, un atstāj friteri darboties. Esmu darījusi tā, ka ieslēdzu friteri un eju darboties pa māju. Aparāts nopīkst, kad viss gatavs." Viņa norāda, ka karstā gaisa friteri ir droši bērniem, jo nav apdedzināšanās riska, salīdzinot ar pannu vai cepeškrāsni. "Zinu daudzus cilvēkus, kuriem ir karstā gaisa friteris un nav cepeškrāsns, un viņi uzskata, ka tā nav nemaz nepieciešama."

Jautāju par niansēm, ko viņa izjutusi, gatavojot karstā gaisa friterī. "Tas gan atkarīgs no modeļa, bet lietotājiem būtu jāizvērtē tā lielums. Mazajiem friteriem ir mazāks tilpums. Ja runa ir par četru cilvēku ģimeni, tad mazākais jeb 0,7 kilogramu tilpums būtu par mazu, un ēdiens būtu jāgatavo vairākos piegājienos. Ja izvēlas friteri ar tilpumu 1.4 kilogrami, tad tas jau ir pietiekami, lai varētu pagatavot ģimenei. Un vēl jāsaprot, ka tā ir papildu ierīce virtuvē, kurai nepieciešama vieta. Turklāt, gatavojot rodas aromāti, un, kad es to izmantoju, lieku zem tvaiku nosūcēja, lai nesmaržo visa māja."

Pēc Elīzas stāstītā, friterī var likt jēlu ēdienu. "Piemēram, lielajos friteros var ielikt pat veselu marinētu vistu. Vai izcept jēlas cūkgaļas šķēles vai zivis. Tas ir piemērots jēliem ēdieniem, arī dārzeņus var grilēt. Pati cepu puķkāpostus un brokoļus. Reiz kolēģe stāstīja, ka gatavojusi šasliku, un tas izdevies tāds, it kā būtu cepts uz uguns un oglēm. Es vairāk karstā gaisa friteri izmantoju uzkodām, piemēram, taisu pavasara rullīšus, tāpat man ir frī kartupeļu ideālā recepte, grilēju dārzeņus. Es pat bietes esmu tajā cepusi, bet mīksti dārzeņi, piemēram, cukīni un baklažāni, nebūs īsti piemēroti, nesanāks tik kraukšķīgi," norāda Elīza.

Arī uztura speciāliste Annija Albertiņa novērojusi karstā gaisa friteru popularitātes pieaugumu Latvijā: "Ir informācija internetā, arī pacientiem sāk stāstīt par tiem, un patiesībā es vienu brīdi arī pati apsvēru domu to iegādāties. Ja salīdzina ar parasto friteri, kur fritējam eļļā, tad šeit eļļa nav jāizmanto, un friteris izmanto karsto gaisu, kas rada kraukšķīgo ārpusi. Lasīju, ka, salīdzinot ar parasto friteri, ēdienam samazinās taukvielas par 70–80 procentiem. Turklāt ēdienu var pagatavot ātrāk, salīdzinājumā ar krāsni. Tas ir ļoti izdevīgs, ja mājās ir izvēlīgi ēdāji jeb mazi bērni, jo tad šādā karstā gaisa friterī var ielikt dārzenīšus un garšīgi pagatavoti."

Tas, ka karstā gaisa friterī nevajag izmantot taukvielas, ir pats labākais, norāda Annija, bet, protams, visam ir savi mīnusi. "Tomēr tā skaitās fritēšana, un ikdienā mums biežāk jāmēģina sautēt, vārīt, blanšēt, grilēt vai likt krāsnī. Un fritēšana jāizmanto kā pēdējā iespēja. Nevar domāt, ka tagad katru dienu varēšu fritētu ēdienu ēst. Nē, tāpat var rasties aptaukošanās. Ja vēlamies mājās pagatavot mocarellas standziņas, tad pēc Veselības ministrijas ieteikumiem tās ieteicams ēst ne vairāk kā 30 gramus dienā. Ja apēdīšu veselu iepakojumu ar tām, nekas labs nebūs. Un arī par dārzeņiem, kurus liek karstā gaisa friterī, gribu uzsvērt, ka labāk tos tomēr uzņemt svaigā veidā. Jo, ieliekot karstā gaisa friterī, pazūd vitamīni un labās vielas. Vēl izlasīju, ka karstā gaisa friteri gatavo ļoti, ļoti augstās temperatūrās, kas liek domāt, ka ēdiens var ātri piedegt, ja to nepieskata. Un piededzinātu ēdienu ēst bieži un regulāri – tas nav labi veselībai," norāda uztura speciāliste.

Ja salīdzina karstā gaisa friteri ar parasto eļļas friteri, protams, pirmais būs daudzkārt labāks. Bet dzīvē visu ar mēru. Jā, fritēts ēdiens būs kraukšķīgs un īpaši garšīgs, bet nevajadzētu fritētu ēdienu lietot katru dienu.