Veikalā iegādājos gatavo kūku maisījumu, kas jāaplej ar ūdeni, kārtīgi jāizmaisa un būtu jāliek cepties cepeškrāsnī vai, kā esmu darījusi, arī multivārāmajā katlā. Šoreiz neriskēju kūkas mīklu taisīt pati, lai neveiksmes gadījumā nebūtu sabojāti labi produkti.
Internetā izlasīju, ka kēkss jāgatavo krūzītē, lai sanāk kā mafins un nekādā gadījumā nedrīkst likt pilnu krūzīti. Tas mani biedēja, jo – vai tas viss ies pa gaisu un mikroviļņu krāsns būs jātīra? Bet pēc tam secinu, ka brīdinājums bija rakstīts tāpēc, ka mīkla ceļas uz augšu un var pāriet pāri krūzītes malām. Joprojām man nav pamatojuma, kāpēc mikroviļnu krāsns eksperimentētāji ieteica taisīt kēksu mazā formā. Bet pieļauju tāpēc, ka lielā traukā kēksa vidus neizceptos un paliktu jēls.
Tad nu mīklu ieliku līdz pusei krūzē un, kā bija internetā rakstīts, liku mikroviļņu krāsnī uz 40 sekundēm. Bija interesanti, ka mana mikroviļņu krāsns tik mazu laika sprīdi nemaz neatpazīst. Tad nu uzliku karstumu un skatīju pie sevis 40 sekundes. Skatoties līdzi, ka nekas nekur pāri neskrien (cik labi, ka paklausījusi padomam ielikt mīklu tikai līdz pusei), nolemju, ka nekas jau nevar notikt, ja pasildīšu ilgāk. Tā nu mana kūka krūzītē mikroviļņu krāsnī atradās nepilnas divas minūtes. Labi ka ne ilgāk, jo ņemot ārā, pati krūzīte bija ārkārtīgi karsta.
Bet kūka?... Izcepusies. Nebija vairs mitrās mīklas. Vidus nebija jēls. Lieki piebilst, ka nebija arī zeltaini brūnās maliņas, kas būtu cepot cepeškrāsnī. Pēc garšas? Labi, ka pati mīkla bija salda, jo tad vismaz kāda garša bija. Kūka bija izcepusies, bet tā atgādināja mīklainu kēksu. Salīdzinoši cietas konsistences un garša – diezgan jēla. Garšoja kā izcepts mīklas pikucis.
Atkal uzliku pankūku mīklas piciņas un mikroviļņu krāsnī iekšā. Šoreiz cepu aptuveni minūti. Pēc skata tās bija nevis izcepušās (ko arī nevarētu gaidīt), bet tādas kā “izvārījušās”. Bālas, toties mīkla nebija vairs jēla. Smaržoja pēc rauga. Kad tās bija pastāvējušas brīdi uz šķīvja, bija kā pielipušas ar līmi un grūtāk noņemamas.
Pēc garšas? Daudz sliktākas nekā kēksa kūka. Kā mīklas pikas. Bez garšas. Varbūt, ja pati mīkla būtu saldāka, tad būtu arī kāda garša, bet šim pankūkām nebija nekādas. Secinu, ka arī pankūkas mikroviļņu krāsnī pagatavot nevar, pat ievārījums nepalīdzēs labākai garšai.
Vēlējos noskaidrot, ko konditore un Kuldīgas kafejnīcas “The Marmalade” vadītāja Iveta Einberga saka par kūku, kēksu cepšanu mikroviļņu krāsnī. “Mēs kolektīvā neviens mikroviļņu krāsnī kūkas neesam cepuši, un domāju, ka tas nav īstais kēksu un kūku cepšanas veids. Mikroviļņu krāsns darbojas citādāk nekā cepeškrāsns un nav skaidrs, ko temperatūra izdara ar konditorejas izstrādājumu. Tomēr modernajā konditorejā ir iespēja izcept mikroviļnu krāsnī švamkūkas mazā apjomā, un tās domātas deserta šķīvju dekorēšanai vai kūku noformēšanai. Bet švamkūkas nav ne klasika kūka, ne kēkss, ne biskvīts. Tām ir speciāla recepte un gatavošanas veids, lai iegūtu švammes efektu. Tās gatavo mazās krūzītēs, tām nav garšas, bet ir švammītes izskats. Tomēr tās nebūs kā atsevišķs, apēdams konditorejas izstrādājums.”
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
