"Izsenis olas uzskatītas par dzīvības spēka simbolu, bet daudzas tautas olu postulē kā pasaules radīšanas modeli jeb kodu. Latviešu folkloras tradīcijās ola ir kā simbols saulītei," stāsta folkloras tradīciju pazinēja un Latvijas Radio programmu vadītāja Iveta Medene, kuras olu dekorēšanas un olu kauju stāsts ir ļoti iedvesmojošs.
Olas "vistiņa" vai "gailītis"
"No savas bērnības atceros, ka, mainoties ar olām, mēs teicām, lai cilvēks ir tik stiprs un vesels kā ola, jo olu pārsist nemaz nav tik vienkārši. Un vēl mēs teicām "rotā kā saule", šī rotāšana bija ļoti būtiska Lielajā dienā. Es atceros no savas vecmāmiņas draudzenes Jetes, kura bija daudz vecāka un teica, ka agrākos laikos olas nemaz nekrāsoja. Sīpolu mizās vārīja tāpēc, ka tās ir labs antiseptiķis. Bet galvenais bija izvārīt tādu olu, ko nevar sasist olu kaujā. Un viņa man iemācīja, kā var šādu olu izvārīt, jo to vairs cilvēki nemaz neprot," stāsta Iveta. Viņa padalās ar noslēpumu. "Zinu, ka daudzi liek olu vārīties karstā ūdenī, bet tas neder. Vispār olas no ledusskapja jāizņem ārā dienu iepriekš, lai tās ieņem istabas temperatūru. Un otrs – jāsataisa kārtīgs sālsūdens, var arī pielikt klāt etiķi. Etiķis un sāls dod olai izturību. Un, lai ola būtu stipra, tā daudz un maigi jāgroza, kamēr vārās. Tad neveidojas gaisa burbulis olas galos. Ja oliņu vārīsi kā parasti, vienā vai otrā galā būs gaisa burbulis. Bet, ja tu to viegli maisīsi, tad burbulis būs olas vidū. Un sitoties tev būs ļoti stingra ola gan vienā, gan otrā galā." Vēl Iveta norāda, ka parasti stiprās olas ir maziņās ar izteikti spicu galiņu. "Tās ir īstās kauju olas, un ar lielajām nekad nekāvās." Iveta smaidot piebilst, kā māk izvārīt tādas stipras olas, kas kaujās uzvar.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
