Marinēšana kā meditācija. Ciemos Sergeja Jēgera virtuvē

Pagrabs pilns līdz ūkai

Viesošanās dienā Sergeja plāns ir sagatavot divas porcijas ar marinētiem sīpoliem želejā, tāpēc uz virtuves galda stāv liela bļoda ar nomizotiem sīpoliem, priekšā dēlītis un nazis. Tā kā visi marinējumi top Sergeja dzīvoklī, kur viņš izņēmuma kārtā ļāva paciemoties, cienot viņa privāto dzīvi, fotogrāfijas tur netapa. "Es nevaru atļauties sēdēt dīvānā un skatīties televizoru, man daudz kas jāpaspēj – šodien cēlos sešos! Vakar ieliku 83 burkas, bet mans dienas rekords ir 103," viņš iesāk sarunu.

Uz plīts stāv desmit litru tilpuma katls, kur agrāk tapa zupas, bet tagad sutinās salāti un karsējas burkas. "Kādēļ nejautājat, kāpēc es neraudu, griežot sīpolus? Tas tāpēc, ka sīpoli jātīra zem auksta tekoša ūdens un logam jābūt atvērtam. Šoreiz tādi maziņi tie sīpoli, kamēr notīrīju, pagāja stunda," stāsta Sergejs. Kad sīpoli pārvērsti plānos gredzenos, ar tiem jāpiepilda burkas un jāvāra marināde: "Pēc tam burkas jāpasterizē un jānomazgā, lai kaut kur nebūtu pielipis želatīns. Uz pāris stundām ielieku tās ledusskapī, lai viss kārtīgi saželē, tad apskatu burkas, ja iztur vizuālo pārbaudi, tās dodas uz viesistabu," viņš izskaidro secību.

Kad burkas piepildītas un atdzisušas, tās pārceļas uz viesistabas galdu, kur, sēžot uz dīvāna, Sergejs uzlīmē ar roku parakstītas etiķetes, bet vāciņus nomaskē zem dekoratīva papīra un apkārt apsien aukliņu. "Daudzi netic, ka to daru viens, bet jūs redzat, ka man nav pat speciāla griešanas aparāta, visu sagriežu ar nazi. Ja kādu dienu aizbraucu kaut kur atpūsties, man līdzi ir kastīte ar uzlīmēm, lai varu piesēst un tās parakstīt," viņš stāsta. Uz katras etiķetes redzams kolibri – tas spārnus izpletis arī "Sergeja Jēgera labdarības fonda" logotipā, un tā idejas autore ir Sergeja draudzene Ineta Dirnēna. Tieši viņa nākusi klajā ar nosaukumu "Sergeja Jēgera meistardarbs", bet noslēpt vāciņu zem glītā papīriņa ieteikusi Marika Ģederte.

Pret visiem virtuves darbiem Sergejs izturas ārkārtīgi nopietni – vienmēr strādā cepurē, lai kāds mats neiekrīt virumos, un gulēt iet tikai tad, kad virtuve sakārtota: "Es mostos un strādāju ar prieku, jo redzu savam darbam jēgu un saņemu novērtējumu. Un nav tā, ka gatavot sāku tikai pandēmijas laikā. Es katru gadu pagrabā noliku vismaz 600 burciņas sev, māsām un draugiem. Turklāt man vienmēr svētkos pa rokai ir noderīga un garšīga paštaisīta dāvana, tikai pagrabā vietas vairs nav, jau kaimiņu celiņus esmu aizņēmis."

Meditācija savā virtuvē