Foto: Viesturs Radovics/DELFI
Darba diena zemnieku saimniecībā "Mazlauri" sākas četros no rīta, kad melnraibās govis slauc pirmo reizi. Ja tajā dienā paredzēta siera vārīšana, pie miera var doties tikai pēc trijiem naktī, kad jau svīst gaisma. Tomēr par šādu darba ritmu Māris Rehtšprehers nesūdzas, viņš teic, ka dzīve laukos viņam liek justies neatkarīgam: "Ko gribu, to daru!" Viņš dzimis, audzis Siguldā, bet atgriezies vectēva mājās Lēdurgas pagastā, kur jau teju 30 gadus nodarbojas ar piena un siera ražošanu.


Jo vecāks siers, jo dārgāks

Ar liellopu audzēšanu un piena ieguvi Rehtšpreheru ģimene nodarbojas kopš 1993. gada: "Sākumā audzējām arī kartupeļus un bietes, tomēr izlēmām palikt tikai pie piensaimniecības. Šobrīd mums ir 80 slaucamas govis, bet kopā ar teliņiem ir 160 lopiņi," stāsta Māris. Saimnieks vispirms izrāda kūti, kur ar sienu mielojas piena devējas: "Vasarā govis ganos nelaižam, tāpēc daudzi domā, ka mēs lopiņus mokām. Bet tā nav – ganībās nav pat ēnas, bet kūtī uzstādīti ventilatori, jumts aiztur karstos saules starus. Vispār govis labāk panes -20 grādus nekā +20," viņš atklāj.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Abonē un lasi vairāk:

SiersKrimuldas novadsLasāmgabaliDelfi PlusLatvijas labumi

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit