Ārste un uztura speciāliste Guna Havensone sarunā ar Latvijas Televīzijas raidījumu "Pārtikas revidents" atklāj, kas jāņem vērā, uzturā lietojot sieru.
Guna Havensone uzskata, ka piena produkti, tostarp siers, mūsu uzturā galvenokārt ir olbaltumvielu un kalcija avots: "Kalcijs ir viens no pamatelementiem, kurš ir vajadzīgs organisma katrai šūnai. Tas ir vajadzīgs vielu pārnesei, nervu impulsiem, muskuļiem, tai skaitā sirds un asinsvadu sistēmā, un tas, ko mēs vairāk atceramies katrs un zinām – kalcijs ir vajadzīgs arī kaulaudu vielmaiņai."
Turklāt piena produktos, tai skaitā sierā, kalcijs ir pareizā attiecībā ar fosforu, kas nodrošina šo minerālvielu optimālu izmantošanu organismā. Tāpat siers ir arī A, D un K vitamīna avots, kas kalciju palīdz labāk nogādāt līdz kauliem.
Lietojot sieru, jāatceras, ka tas tomēr ir arī taukiem bagāts produkts. Visliesākie ir tie sieri, kuri satur vairāk mitruma. Īpaši liess esot Jāņu siers. Tajā, kā stāsta Havensone, esot gana daudz olbaltumvielu, bet tikai ap 10 gramiem tauku un 200 - 250 (kcal) kalorijas: "Es teiktu, ka mēs varam atļauties arī tādas stipri biezākas šī siera šķēles. Tādas, kas varbūt vidēji pārsniedz tradicionālās siera porcijas daudzumu, kas ir 30 grami. Jāņu sieru mēs noteikti varam apēst 50 gramus un nedaudz vairāk."
Vēl liesi ir arī fetas un mocarellas tipa svaigie sieri, un tie satur vidēji 17 līdz 20 procentu tauku. Par vidēja treknuma sieriem uzskata Krievijas, Holandes, Maasdamera un Ementāles sieru. Tajos ir vidēji 25% tauku. Bet cietie, nogatavinātie parmezāna tipa sieri ir gan sāļāki, gan arī treknāki nekā citi sieru veidi. Tie satur vidēji 30-35% tauku. Havensone arī piebilst, ka vidēji 100 grami siera, kas ir četras vai piecas siera šķēles, satur ap 300 – 400 (kcal) kalorijas.
"Jāsaprot arī to, ka sāls tiek pievienots sieram, jo tas ir tāds tehnoloģisks process. Mūsdienās pārtikas tehnologi saka, ka minimālais sāls daudzums, ko sieram var pievienot, ir viens grams. Tātad jāpievērš uzmanība, lai šis sāls daudzums nav vairāk nekā 1,2 grami uz 100 gramiem produkta. Bet atrast tādu sieru, kurā vispār nav sāls, būs diezgan sarežģīti," stāsta uztura speciāliste.
Havensone iesaka sāļākus, piemēram cietos vai fetas sierus kombinēt ar dārzeņiem: "Ja produktā ir lielāks sāls (nātrija hlorīda) īpatsvars, mēs vienmēr pievienojam produktus, kas satur šo te nātrija pretējo jonu jeb kāliju. Un kālija avots, protams, ir dārzeņi. Piemēram, ja mēs fetas sieru nedaudz pievienojam dārzeņu salātiem un neliekam vairs papildus sāli, tad tas viss izlīdzināsies."
Ikdienā ar siera ēšanu nebūtu jāaizraujas. Kādu dienu tas jāaizstāj ar biezpienu, bet citreiz olbaltumvielas un kalciju var uzņemt ar, piemēram, pākšaugiem: "Tādā veidā sieru mēs varētu lietot 3-4 reizes nedēļā, tas būtu tāds optimāls porciju un režīmu daudzums tieši šim piena produktam."
Ar siera ēšanu jābūt uzmanīgiem arī tiem cilvēkiem, kuru gremošanas trakta jauda nav tik spēcīga. Tādos gadījumos uz nakti nevajadzētu ēst daudz siera, turklāt būtu jāizvairās no šī produkta kombinēšanas ar citiem grūti sagremojamiem produktiem, piemēram, gaļu.
Savukārt cilvēkiem ar laktozes nepanesību Havensone iesaka izvēlēties nogatavinātus cietos sierus: "Pareizais siera veids viņiem būs cietie sieri, kuri tagad ir tik ilgi nogatavināti, ka tajos esošie mikroorganismi visu šo piena cukuru jau ir iztērējuši un viņos nav laktozes."
Tikai trīs sastāvdaļas: saimniece atklāj vienkāršu siera recepti
Līgo svētki jau tepat aiz stūra, tādēļ jāsāk domāt par gardumiem, kas tiks likti uz svētku galda. Viens no tradicionālajiem Līgo svētku ēdieniem, protams, ir Jāņu siers. To piedāvājums veikalos un tirdziņos ir visnotaļ plašs, taču saimniece Ilona Blumberga "Tasty" piedāvā pavisam vienkāršu recepti, kā pašu spēkiem pagatavot sieru mājas apstākļos.
Alus mīklā panēts Jāņu siers
Alus ir ne tikai atsvaidzinošs dzēriens, bet to var izmantot arī dažādos ēdienos, piemēram, lai pagatavotu kraukšķīgu panējumu Jāņu siera šķēlēm. Ēdienu stiliste un pavāre Linda Vilmansone-Virbule piedāvā oriģinālu recepti, kas noteikti noderēs, gatavojoties Jāņu mielastam.
Latviešu amatalus garšu meklējumos. Pastaiga pa pieciem Rīgas 'craft' alus bāriem
Gatavojamies Līgosvētkiem: ozola vainags, Jāņu siers, tonna šašlika, sezonas ogas, augļi, dārza zaļumi, īpašais ekipējums drošiem papardes zieda meklējumiem. Un, protams, arī alus – kur nu bez tā! Lai sašūpotu savus un tavus iesīkstējušos priekšstatus par alus garšu, šoreiz eksperta lomā piesaistījām alus someljē (sapnis, ne profesija!) Andri Rasiņu. Andris ir guvis izglītību slavenajā Londonas Alus darīšanas un destilācijas akadēmijā (London Brewing and Distillation Academy), nodarbojas ar zīmolu "Mežpils" un stāvējis pie Rīgas amatalus kultūras šūpuļa.
Ko bērniem mācīt par Jāņiem un kādās rotaļās iet
Tūliņ tuvos un tālos Latvijas nostūros kursies Jāņu dienas ugunskuri, čurkstēs desiņas, skanēs līgo dziesmas un mazi un lieli lustēsies līdz rītausmai. Taču, pirms ķerties pie svinēšanas, nedrīkst aizmirst par mazajiem Jāņubērniem – ko stāstīt bērniem par šiem svētkiem, kādas rotaļas izspēlēt un galu galā – vai drīkst pagaršot miestiņu?
Rīgas kulta ēdieni: 13 latviešu iecienīti gardumi, ar ko pacienāt ārzemniekus
"Rīgā strauji attīstas "street food" – ielu ēdiena kultūra, taču procesā šķietami aizmirstam par veco, labo mūsu reģiona klasiku, tā vietā sekojot pasaules trendiem un ceļot gaismā burgerus, kebabus, nūdeļu zupas utt. Gribas nedaudz pacīnīties pret biedējoši straujo globalizāciju, piedāvājot savu vīziju par Rīgas kulta ēdieniem," "Tasty" atklāj "Life in Riga" autore Lelde Beņķe.
Jāņi bez šašlika – veģetāras receptes brangam svētku mielastam
Jau labu laiku ierasts, ka Jāņu mielasta pamatu pamats ir šašliks. Un speķa pīrāgi. Un Jāņu siers, kam pievienotas lauku olas, lai tas iekrāsotos skaisti dzeltens. Un plātsmaizes no olu mīklas biskvīta. Un salāti ar olu majonēzes aizdaru. Rodas jautājums – ar ko Jāņos mieloties veģetāra uztura piekritējiem? Pārcilājot "Tasty" krājumus, izvēlējāmies veģetāru ēdienu receptes brangam svētku mielastam.
Kā latvieši sendienās Jāņus svinēja: svarīgākās norises no alus darīšanas līdz mielastam
Jāņu jeb vasaras saulgriežu tradīcijas līdz mūsdienām nodotas no paaudzes paaudzē jau kopš pirmatnējās sabiedrības laika. Gadsimtu gaitā vasaras saulgriežu paražu sākotnējā nozīme piemirsta, tās ieguvušas jaunus skaidrojumus, jaunus izpausmes veidus, tomēr svētku svinēšanas tradīcija saglabājusies līdz pat mūsdienām.